Kāpēc granulas cenas maksā gandrīz divreiz vairāk 2026. gadā?

Kamēr Latvijas mājsaimniecības gatavojas nākamajai apkures sezonai, granulu tirgū valda situācija, kurai nav vienkārša izskaidrojuma.

Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs personīgi sāka zvanīt granulu tirgotājiem, lai noskaidrotu, kāpēc cena vienā gadā ir gandrīz dubultojusies, un atzina, ka pašreizējā situācija viņam šķiet aizdomīga.

Vēl pagājušajā vasarā granulu tonna Latvijā maksāja ap 190–220 eiro. Šodien lielākā daļa tirgotāju piedāvā to par 350–395 eiro, un daži sludinājumi jau tuvojas 400 eiro robežai. Tas nozīmē cenu pieaugumu par gandrīz 100% viena gada laikā, un tas vēl pirms apkures sezona ir sākusies.

Situācija nav radusies pēkšņi. Jau šīs ziemas laikā, kad Latviju piemeklēja ilgstošs sals, granulu veikalos un pie ražotājiem periodiski trūka, cilvēkiem nācās gaidīt piegādi vairākas nedēļas, un daži pircēji sociālajos tīklos ziņoja, ka granulas nevar atrast nekur, tieši tad, kad āra temperatūra bija ap -30 grādiem. Tagad, vasaras vidū, situācija atkārtojas ar jaunu spēku, tikai šoreiz cenas kāpj vēl pirms apkures sezonas ir sākusies.

Neapmierināts ar oficiālajiem skaidrojumiem, klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs izlēma noskaidrot situāciju pats. Vairākos publiskotos video viņš zvana granulu pārdevējiem visā Latvijā, uzdodoties par potenciālu pircēju, un jautā tieši: kāpēc cena ir tik strauji augusi, ja nedz degvielas, nedz elektroenerģijas izmaksas nav pieaugušas līdzīgā tempā.

Atbildes, ko viņš saņēma, iezīmē skaidru modeli. Vairāki tirgotāji neatkarīgi vienam no otra norādīja uz vienu un to pašu iemeslu: Polijas un Lietuvas pircēji izpērk lielu daļu Latvijā saražoto granulu, jo Rietumeiropā, tostarp Itālijā, par tām maksā ievērojami vairāk, dažviet līdz pat 450 eiro par tonnu. Latvijas ražotāji nereti izvēlas pārdot produkciju tur, kur par to maksā vairāk, atstājot vietējo tirgu otrajā plānā.

Vienā no sarunām tirgotājs atzina, ka viņu noslēgtie piegādes līgumi vienkārši lūst, jo ražotājs nespēj vai nevēlas nodrošināt solīto apjomu par iepriekš saskaņoto cenu. Cits stāstīja, ka viens no lielākajiem Latvijas granulu ražotājiem šogad pilnībā atteicies apkalpot daļu savu ilggadējo klientu, jo eksporta pieprasījums esot izdevīgāks.

Publiski pieejamā informācija to apstiprina arī no otras puses. Ziņu portāls nra.lv, atsaucoties uz raidījumu "360 Ziņas", norāda, ka granulu vidējā cena gada laikā pieaugusi par vairāk nekā 30%, savukārt individuālos gadījumos, kā rāda arī SS.lv sludinājumi, pieaugums ir vēl straujāks. Tāpat kāds no lielākajiem Latvijas granulu ražotājiem jūnija beigās publiski paziņojis, ka ierobežo pārdošanas apjomus un vairs nepieņem pasūtījumus no jauniem klientiem, kas liecina, ka piegādes spiediens ir reāls, nevis tikai atsevišķu tirgotāju stāsti.

Kas padara šo situāciju īpaši interesantu, nav tikai cenu kāpums pats par sevi, bet tas, kā šis kāpums izpaužas. Ministrs vairākkārt sarunās novēroja, ka cenas dažādiem, savstarpēji nesaistītiem tirgotājiem ir pārsteidzoši līdzīgas, un ja cena kāpj vienam, tā tajā pašā laikā kāpj gandrīz visiem. Viņaprāt, tas neizskatās pēc nejaušības.

Ministrija arī publiski paudusi nodomu iesaistīt Konkurences padomi, lai tā izvērtētu, vai granulu tirgū nenotiek koordinēta rīcība, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centru, lai ierobežotu pārpircējus, kas piedāvā granulas bez rindas, taču par ievērojami augstāku cenu. Tas ir nozīmīgi, jo šī nav tikai viena uzņēmuma vai zīmola pausta bažas, tā ir valsts amatpersonas oficiāla nostāja.

Godīguma labad jāpiebilst, ka nozares pārstāvji šai versijai nepiekrīt. Latvijas Biomasas asociācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs skaidro, ka ražošanas izmaksas ietekmē izejvielu un transporta cenas ar vairāku mēnešu nobīdi, un ka no koksnes nociršanas līdz granulu ražošanai paiet divi līdz trīs mēneši, tāpēc pašreizējais kāpums, viņaprāt, atspoguļo reālas izmaksas, nevis mākslīgu cenu celšanu. Asociācija arī norāda, ka pieprasījuma pieaugums varētu būt pozitīva parādība, jo cilvēki, mācījušies no pagājušās ziemas deficīta, šoreiz iepērkas laicīgāk.

Neatkarīgi no tā, kura puse izrādīsies tuvāk patiesībai, viena lieta ir skaidra: pircējam šī neskaidrība nozīmē vienu un to pašu, nezināšanu, cik daudz nāksies maksāt un vai granulas vispār būs pieejamas tieši tad, kad tās būs nepieciešamas.

Ja jūs tikai plānojat māju apkuri, vai tā būtu jaunbūve, vai esošas sistēmas nomaiņa, šī situācija ir vērts ņemt vērā vairāku iemeslu dēļ.

• Pirmkārt, granulu tirgus šobrīd ir tieši atkarīgs no eksporta pieprasījuma citās valstīs, kuru Latvija nekontrolē. Kamēr Polijā un citviet Eiropā pieprasījums pēc cietā biokurināmā turpina augt, nekas negarantē, ka vietējiem pircējiem tiks nodrošināta prioritāte vai stabila cena.
• Otrkārt, pagājušās ziemas pieredze rāda, ka deficīts nav teorētisks risks. Janvārī, kad Latviju piemeklēja ilgstošs sals, granulu cena īsā laikā pieauga no aptuveni 250 līdz pat 450 eiro par tonnu, un vairāki veikali un ražotāji vienkārši nespēja apmierināt pieprasījumu. Cilvēki, kas rēķinājās ar granulām kā vienīgo apkures avotu, palika bez risinājuma tieši tad, kad tas bija visvairāk nepieciešams.
• Treškārt, cenu prognozējamība ir gandrīz nulle. Paši granulu ražotāji un tirgotāji atklāti atzīst, ka nezina, vai cena rudenī un ziemā kritīsies vai turpinās kāpt. Tas nozīmē, ka plānojot apkures budžetu, pircējs vienkārši min, nevis rēķina.

Tieši šeit gāzes apkure piedāvā principiāli citu pieeju. Sašķidrinātā naftas gāze (propāns) netiek pirkta spontānā, uz eksporta pieprasījumu balstītā tirgū, kur cena var mainīties nedēļas laikā.

Intergaz gāzi sagādā no ASV, un pēdējā mēneša laikā šī cena ir samazinājusies jau divas reizes, nevis kāpusi. Nekāda ažiotāža, nekāda rindas gaidīšana, nekādi negaidīti "cena mainījusies kopš vakardienas" zvani.

Intergaz tirgū darbojas jau 26 gadus, un šajā laikā esam uzstādījuši vairāk nekā 3000 apkures un gāzes apgādes sistēmu privātmājās un rūpnieciskiem objektiem visā Latvijā.

Mūsu darbu novērtējuši vairāk nekā 1400 klientu Google atsauksmēs ar vidējo vērtējumu 4.8 no 5, tas ir ievērojami vairāk nekā jebkuram citam alternatīvās apkures nodrošinātājam Latvijas tirgū.

Mūsu klientu vidū ir gan privātpersonas, gan tādi uzņēmumi kā LIDO, Liepkalni, Piebalgas Alus, Pure Chocolate, Valmieras Piens un CEWOOD. Ja vēlaties dzirdēt reālu klientu pieredzi nevis mūsu, bet viņu pašu vārdiem, aicinām apskatīt mūsu video atsauksmju sadaļu, kur pieejami vairāk nekā 30 video liecinājumi.

Ja jūs plānojat jaunu māju vai apsverat esošās apkures sistēmas nomaiņu, šis ir īstais brīdis izvērtēt alternatīvu, kuras cenu un piegādi jūs varat paļauties, nevis cerēt. Tāpat, ja jums jau ir malkas vai granulu apkure, taču vēlaties drošības sajūtu gadījumam, ja tirgus situācija atkārtosies kā šoziem, gāzes sistēma var kalpot kā uzticama rezerve.

Ja meklējat efektīvu, ērti lietojamu un, galvenais, uzticamu mājas apkures risinājumu, kas strādā jebkuros ziemas apstākļos, pat pie -30 grādiem, sazinieties ar mums jau šodien, pirms sākas apkures sezona.

Sazinieties ar Intergaz komandu konsultācijai un individuālam piedāvājumam.

Bezmaksas informatīvais tālrunis: 20001804