Kas padara šo situāciju īpaši interesantu, nav tikai cenu kāpums pats par sevi, bet tas, kā šis kāpums izpaužas.
Ministrs vairākkārt sarunās novēroja, ka cenas dažādiem, savstarpēji nesaistītiem tirgotājiem ir pārsteidzoši līdzīgas, un ja cena kāpj vienam, tā tajā pašā laikā kāpj gandrīz visiem. Viņaprāt, tas neizskatās pēc nejaušības.
Ministrija arī publiski paudusi nodomu iesaistīt Konkurences padomi, lai tā izvērtētu, vai granulu tirgū nenotiek koordinēta rīcība, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centru, lai ierobežotu pārpircējus, kas piedāvā granulas bez rindas, taču par ievērojami augstāku cenu. Tas ir nozīmīgi, jo šī nav tikai viena uzņēmuma vai zīmola pausta bažas, tā ir valsts amatpersonas oficiāla nostāja.
Godīguma labad jāpiebilst, ka nozares pārstāvji šai versijai nepiekrīt.
Latvijas Biomasas asociācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs skaidro, ka ražošanas izmaksas ietekmē izejvielu un transporta cenas ar vairāku mēnešu nobīdi, un ka no koksnes nociršanas līdz granulu ražošanai paiet divi līdz trīs mēneši, tāpēc pašreizējais kāpums, viņaprāt, atspoguļo reālas izmaksas, nevis mākslīgu cenu celšanu.
Asociācija arī norāda, ka pieprasījuma pieaugums varētu būt pozitīva parādība, jo cilvēki, mācījušies no pagājušās ziemas deficīta, šoreiz iepērkas laicīgāk.Neatkarīgi no tā, kura puse izrādīsies tuvāk patiesībai, viena lieta ir skaidra: pircējam šī neskaidrība nozīmē vienu un to pašu, nezināšanu, cik daudz nāksies maksāt un vai granulas vispār būs pieejamas tieši tad, kad tās būs nepieciešamas.