Gāze vai siltumsūknis jaunai, labi siltinātai mājai: godīgs salīdzinājums

Ja meklējat atbildi uz jautājumu "gāze vai siltumsūknis jaunai mājai", visticamāk esat jau saskārušies ar diviem pretējiem viedokļiem.

Vieni apgalvo, ka siltumsūknis ir vienīgā saprātīgā izvēle jebkurai jaunbūvei. Citi, īpaši pēc 2025./2026. gada ziemas ar rekordaugstām elektrības cenām un ziņām par siltumsūkņu efektivitātes problēmām lielā salā, ir kļuvuši piesardzīgi pret jebkuru elektrību patērējošu apkures sistēmu.

Patiesība ir konkrētāka par abiem šiem viedokļiem. Šajā rakstā mēs apzināti neaplūkojam siltumsūkņus vispār, tam ir veltīts mūsu plašākais pārskata raksts "Kādu apkures veidu izvēlēties privātmājai"

Šis raksts fokusējas uz vienu konkrētu, arvien biežāku situāciju: jūs būvējat jaunu māju, tā tiks labi siltināta un, visticamāk, aprīkota ar siltajām grīdām. Tieši šajā scenārijā siltumsūknis darbojas vislabāk, un tāpēc tieši šeit ir godīgi jāparāda, kad tas patiešām ir labāka izvēle par gāzi, un kad, pat šajos labvēlīgajos apstākļos, gāze joprojām var būt saprātīgāks lēmums.

Šī tabula ir sākumpunkts, ne galīgais spriedums. Zemāk katru rindiņu pamatojam ar konkrētiem skaitļiem un avotiem.

Pirms iedziļināmies tehniskajā salīdzinājumā, ir svarīgi saprast vienu faktu, kas šo rakstu principiāli atšķir no vispārīga apkures salīdzinājuma: kopš 2021. gada visām jaunām būvniecības iecerēm Latvijā ir jāatbilst tā sauktās "gandrīz nulles enerģijas ēkas" (NZEB) standartam.

To nosaka Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumi Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi"un Latvijas būvnormatīvs LBN 002-19, kas ievieš Eiropas Savienības Ēku energoefektivitātes direktīvu (2010/31/ES, grozīta ar 2018/844).

Šo noteikumu 8. punkts precīzi nosaka, ka ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja tās energoefektivitātes rādītājs apkurei atbilst A klasei.

Praktiski tas nozīmē, ka ēkas energoefektivitātes rādītājam apkurei jāatbilst A klasei, ar siltumenerģijas patēriņu, kas nepārsniedz aptuveni 40 kWh uz kvadrātmetru gadā.

Salīdzinājumam: vidēja vecuma privātmāja Latvijā, kas nav padziļināti siltināta, patērē 100 līdz 150 kWh uz kvadrātmetru gadā, dažkārt vairāk. Tas nozīmē, ka jauna, likumā noteiktajām prasībām atbilstoša māja patērē trīs līdz četras reizes mazāk siltumenerģijas nekā vidējā esošā privātmāja.

Šī atšķirība nav sīkums, tā ir galvenais iemesls, kāpēc siltumsūknis jaunbūvei un siltumsūknis vecai, nesiltinātai mājai ir divi principiāli atšķirīgi finansiālie stāsti.

Sīkāku skaidrojumu par energoefektivitātes prasībām var atrast Ekonomikas ministrijas skaidrojošajā materiālā un LV portāla apkopojumā par jauno regulējumu.

Tas nozīmē arī sekojošo: ja jūs šobrīd plānojat jaunu privātmāju Latvijā un saņemat būvatļauju, jūsu mājai tik un tā būs jāatbilst šim augstajam siltinājuma standartam neatkarīgi no tā, kādu apkures sistēmu izvēlaties. Jautājums tātad nav "vai mana māja būs labi siltināta", tas ir jau noteikts likumā, bet gan "kura apkures sistēma vislabāk izmanto šo priekšrocību".

Siltumsūkņa efektivitāti mēra ar lietderības koeficientu COP (Coefficient of Performance): cik kilovatstundu siltuma iekārta saražo no vienas patērētas kilovatstundas elektrības. COP nav fiksēts skaitlis, tas mainās atkarībā no āra temperatūras un no tā, cik augstu temperatūru sasniedz siltumnesējs (ūdens apkures sistēmā).

Siltajām grīdām nepieciešama siltumnesēja temperatūra ap 35 grādiem. Tradicionāliem radiatoriem nepieciešami ap 55 grādi vai vairāk. Šī 20 grādu starpība siltumsūknim nozīmē būtiski mazāku slodzi, un tieši tāpēc jauna māja ar siltajām grīdām ir siltumsūkņa "dabiskā vide".

Konkrētu piemēru sniedz apkures speciālistu aprēķins jaunbūvei ar platību 186 m²: pie A energoefektivitātes klases (40 W/m² jaudas prasība) un siltajām grīdām, 18 kW siltumsūknis nodrošina nepieciešamo jaudu ar COP ≈ 3 līdz pat -10...-15 grādiem, kas nozīmē, ka 10 kW siltuma saražošanai nepieciešami tikai apmēram 3,3 kW elektroenerģijas. Pilnu aprēķinu var apskatīt Power Therm apkopotajā materiālā par gaiss-ūdens siltumsūkņiem.

Viens no visbiežāk aizmirstajiem faktiem šajā diskusijā: siltumsūkņu tehnoloģija pēdējo piecu gadu laikā ir mainījusies straujāk nekā jebkad iepriekš.

LSM.lv 2026. gada janvārī publicētajā rakstā par siltumsūkņiem un salu Latvijas Energoefektivitātes asociācijas (LATEA) valdes priekšsēdētājs Raimonds Ķeirāns un uzņēmuma "Energotaupošas tehnoloģijas un sistēmas" valdes priekšsēdētājs Valdis Šakars skaidroja, ka jaunākās paaudzes Eiropā ražotie gaisa siltumsūkņi pat pie -25 grādu āra temperatūras spēj nodrošināt siltumnesēja temperatūru līdz +70 grādiem, kas nozīmē, ka tie vairs nav piemēroti tikai siltajām grīdām, bet var darboties arī ar tradicionālajiem radiatoriem. Pēc viņu vārdiem, "šobrīd jaunākās paaudzes gaisa siltumsūkņi ir līdzvērtīgi zemes siltumsūkņiem". Pilns raksts ar abu ekspertu komentāriem pieejams LSM.lv.

Tas ir svarīgi zināt tieši jaunbūves kontekstā: ja pirms pieciem, sešiem gadiem izplatītais pieņēmums bija "siltumsūknis der tikai siltajām grīdām", šodien tas vairs nav absolūti pareizi, ja vien izvēlaties kvalitatīvu, ne lētāko pieejamo modeli.

Jaunbūvei ir vairākas priekšrocības, kas neattiecas uz esošas mājas īpašnieku, kurš apsver siltumsūkņa uzstādīšanu vietā, kur jau ir cietā kurināmā apkure.

Nav "veco sistēmu likvidēšanas" dilemmas. Vairākas valsts atbalsta programmas siltumsūkņu uzstādīšanai esošās mājās paredz nosacījumu likvidēt esošo malkas vai granulu krāsni, kas nozīmē zaudētu rezerves apkures iespēju. Jaunbūvei šīs dilemmas vienkārši nav, nav ko likvidēt, un lēmums par otru, rezerves sistēmu var tikt pieņemts pilnīgi neatkarīgi, nevis kā dotācijas nosacījuma sekas.

Nav vietas prasību konflikta. Siltumsūknim nepieciešama tikai neliela vieta ārējam blokam (parasti 1-2 m² uz fasādes vai pagalmā), atšķirībā no granulām, kam nepieciešama sausa uzglabāšanas telpa, vai gāzes tvertnei, kam jāievēro noteikti minimālie attālumi no ēkas un zemes robežām. Kompaktām pilsētas vai priekšpilsētas zemes gabaliem tas var būt praktisks arguments.

Vides ietekme. Siltumsūknis nerada sadegšanas produktus uz vietas. Latvenergo, kas ir lielākais elektroenerģijas ražotājs Latvijā, norāda, ka nozīmīga daļa grupas saražotās elektroenerģijas nāk no atjaunojamiem resursiem, galvenokārt hidroelektrostacijām, kā arī vēja un saules parkiem. Tiem, kam vides pēda ir prioritāte lēmumu pieņemšanā, šis ir godīgi jāņem vērā kā siltumsūkņa priekšrocība, ne tikai izmaksu jautājums.

Godīgs salīdzinājums nozīmē arī atzīt, ka pat jaunā, labi siltinātā mājā siltumsūknim ir reāli riski, kas jāapzinās pirms lēmuma pieņemšanas.

2025./2026. gada ziema parādīja, ka elektrības cena var svārstīties ļoti strauji: janvārī, kad Latvijā valdīja ilgstošs sals, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza 153,43 eiro par MWh, kas bija par 83% augstāka nekā decembrī, liecina AS "Augstsprieguma tīkls" tirgus apskats. Kam bija mainīgā tarifa līgums, kas tieši balstīts biržas cenā, rēķini par šo periodu bija būtiski augstāki nekā parasti.

Šo risku var būtiski samazināt, izvēloties fiksētu elektrības tarifu, nevis biržas cenai piesaistītu.

2026. gada vasarā Latvijas tirgū pieejami fiksētie tarifi aptuveni 0,115 līdz 0,135 eiro par kWh diapazonā uz 12 vai 24 mēnešu periodu no vairākiem tirgotājiem. Tas nozīmē augstāku cenu nekā lētākajos vasaras mēnešos, kad biržas cena var noslīdēt zem 0,08 eiro par kWh, bet aizsardzību pret tādiem cenu lēcieniem, kādi bija pagājušajā janvārī.

Aktuālus piedāvājumus var salīdzināt, piemēram, neatkarīgā tarifu salīdzināšanas kalkulatorā. Jebkuram, kas nopietni apsver siltumsūkni kā primāro apkures avotu, fiksēta tarifa izvēle nav papildu ērtība, tā ir praktiski obligāts risku mazināšanas solis.

Šīs bažas nav tikai atsevišķu klientu vai instalētāju novērojumi. 2026. gada februārī arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) publiski brīdināja, ka siltumsūknis "nav universāls risinājums", un aicināja nepaļauties tikai uz reklāmas solījumiem par "piemērotību visiem mājokļiem", pirms līguma slēgšanas rūpīgi izvērtējot ēkas siltinājumu, nepieciešamo jaudu un iekārtas darbību zemās āra temperatūrās, tieši tos pašus faktorus, kas šajā rakstā nosaka, vai jūsu jaunbūvei siltumsūknis būs laba izvēle. Sīkāku PTAC brīdinājuma pārskatu var atrast mūsu pīlāra rakstā par apkures sistēmas izvēli.

Tas pats LSM.lv raksts, kas minēts iepriekš, satur arī mazāk pozitīvu vēsti: LATEA valdes priekšsēdētājs Raimonds Ķeirāns atklāti atzina, ka lētu un mazkvalitatīvu siltumsūkņu izvēle ir "liela problēma" tirgū, jo "pasūtītājam ir visas iespējas meklēt lētāko, un kādreiz uz lētāko cilvēki uzķeras".

Vecāku vai lētāku modeļu gadījumā, kā skaidroja Valdis Šakars, pie -15 līdz -20 grādiem pat 75% no saražotā siltuma var nākt nevis no paša siltumsūkņa cikla, bet no iebūvētā elektriskā papildsildītāja, kas faktiski pārvērš "siltumsūkni" par dārgu elektrisko sildītāju tieši tajā periodā, kad tas visvairāk jāstrādā efektīvi.

Praktiskais secinājums: šajā tehnoloģijā investīcijas kvalitātē atmaksājas vairāk nekā gandrīz jebkurā citā apkures sistēmas izvēlē. Lētākā piedāvājuma izvēle var izskatīties izdevīga sākotnēji, bet radīt vislielāko izmaksu pārsteigumu tieši ziemā.

Pat kvalitatīvam, jaunas paaudzes siltumsūknim COP samazinās, temperatūrai krītoties. Sadaļā iepriekš minētais piemērs pieņēma COP ≈ 3 līdz -10...-15 grādiem, taču zemāk par to efektivitāte turpina samazināties.

Praksē tas nozīmē, ka pāris nedēļu garumā, kad temperatūra Latvijā var nokrist līdz -20 vai pat -25 grādiem (kā tas bija 2026. gada janvārī), apkures izmaksas par šo periodu būs augstākas nekā vidējā sezonas mēnesī, pat ar kvalitatīvu iekārtu un fiksētu tarifu.

Siltumsūknim nepieciešama elektrība ne tikai apkures ražošanai, bet arī visai automātikai un cirkulācijas sūkņiem. Elektrības pārtraukuma gadījumā māja paliek bez apkures neatkarīgi no tā, cik efektīvs ir pats siltumsūknis. Tas pats attiecas uz tehnisku bojājumu, ja kompresors vai elektronika sabojājas un remonts aizņem vairākas dienas, jaunbūvei bez otras, neatkarīgas apkures sistēmas nav, pie kā atgriezties. Šis ir arguments, kas neietekmē sistēmas ikdienas ekonomiku, bet ir svarīgi to apzināties, pieņemot lēmumu.

Siltumsūkņa dārgākā un tehnoloģiski sarežģītākā sastāvdaļa ir kompresors, un tā kalpošanas laiks ir faktors, ko daudzi neņem vērā, rēķinot sistēmas kopējās izmaksas.

Nozarē plaši tiek citēts skaitlis, ka kvalitatīva siltumsūkņa kompresora ekspluatācijas laiks ir aptuveni 80 000 līdz 100 000 darba stundu.

Latvijas siltumsūkņu servisa uzņēmumi kopējo, praktisko sistēmas kalpošanas laiku (ne tikai kompresoru, bet visu iekārtu kopā) bieži vērtē piesardzīgāk, 15 līdz 20 gadu robežās, jo galīgo mūžu nosaka ne tikai kompresors, bet arī citas sastāvdaļas un apkopes kvalitāte.

Svarīgāk par pašu skaitli ir tas, kas notiek, ja kompresors sabojājas. Saskaņā ar Latvijas siltumsūkņu servisa uzņēmuma DC Energy datiem, siltumsūkņa remonta izmaksas privātmājām var viegli sasniegt 2500 eiro un vairāk.

Tā kā kompresors ir dārgākā atsevišķā sastāvdaļa, tā nomaiņa parasti atrodas šī diapazona augšgalā vai to pārsniedz. Lētāka, budžeta klases siltumsūkņa gadījumā, kur pati iekārta sākotnēji maksājusi 2500 līdz 4000 eiro, šāda remonta izmaksas var patiešām tuvoties jaunas iekārtas cenai.

Kvalitatīvākiem, dārgākiem modeļiem (6500 līdz 15 000 eiro) kompresora nomaiņa veido mazāku daļu no kopējām izmaksām, taču joprojām paliek nozīmīgs, grūti iepriekš prognozējams izdevums, kas var iestāties tieši sistēmas kalpošanas laika vidū.

Salīdzinājumam: gāzes katla kalpošanas laiks parasti ir 15 līdz 20 gadi, un pēc tam nepieciešama tikai paša katla, ne visas sistēmas, nomaiņa, jo gāzes caurule un tvertne var kalpot vairāk nekā 50 gadus. Jauna gāzes katla iegāde izmaksā ievērojami mazāk, aptuveni 2000 līdz 3000 eiro, nekā pilnīga siltumsūkņa vai tā kompresora nomaiņa.

Tas nozīmē, ka gāzes apkures sistēmas ilgtermiņa īpašumtiesību izmaksas ir vieglāk prognozējamas: zināms, ka pēc 15-20 gadiem būs jāmaina katls par salīdzinoši nelielu, iepriekš zināmu summu, nevis jārēķinās ar lielu, grūti prognozējamu remontu, kura apjoms un brīdis nav precīzi zināms iepriekš.

Ir vairāki scenāriji, kuros gāze paliek saprātīgāka izvēle pat tad, ja māja pilnībā atbilst siltumsūknim labvēlīgajiem nosacījumiem.

Ja svarīgākais ir vienkāršība un paredzamība. Sašķidrinātās gāzes apkures sistēma nav atkarīga no elektrības cenas svārstībām apkures ražošanai (elektrība nepieciešama tikai automātikai, kas ir neliels patēriņš). Sistēma darbojas identiski neatkarīgi no āra temperatūras, pie -5 vai -30 grādiem katls strādā ar vienādu, prognozējamu efektivitāti, jo gāzes kvalitāte (siltumspēja) nemainās atkarībā no laikapstākļiem.

Ja sākotnējā investīcija ir noteicošais faktors. Gāzes apkures sistēmas sākotnējā investīcija ar tvertni parasti ir 8 000 līdz 11 000 eiro, un pieejama arī noma no 99 eiro mēnesī, kas ietver arī ikgadējo apkopi. Tas ir risinājums ģimenēm, kas vēlas izvairīties no liela vienreizēja ieguldījuma mājas būvniecības laikā, kad naudas plūsma jau tā ir saspringta. Salīdzinājumam par pilnu produkta klāstu var iepazīties Intergaz gāzes apkures sistēmas ar tvertni lapā un nomas piedāvājumā.

Ja plānojat radiatorus, nevis siltās grīdas, un nevēlaties riskēt ar iekārtas izvēli. Lai gan, kā jau minēts, jaunākie siltumsūkņi ar radiatoriem tiek galā labāk nekā iepriekš, tas prasa apzinātu, dārgāku iekārtas izvēli un kvalificētu uzstādītāju. Gāzes katls ar radiatoriem strādā vienādi efektīvi neatkarīgi no iekārtas cenas kategorijas, jo tam nav tāda paša efektivitātes kritiena aukstumā kā siltumsūknim.

Ja vēlaties drošības tīklu ekstremāliem apstākļiem. Kā parādīja 2025./2026. gada ziema, elektrotīkla slodze un cenas var sasniegt ekstrēmus tieši tajā brīdī, kad apkure visvairāk nepieciešama. Gāzes sistēma ar pietiekamu tvertnes tilpumu (2 700 līdz 4 850 litri, kas nodrošina 6 līdz 12 mēnešu krājumu) nav pakļauta šim riskam tādā pašā mērā.

Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, atbildiet uz šiem jautājumiem:

Vai jūsu mājas projektā ir paredzētas siltās grīdas visā vai lielākajā daļā apkurināmās platības? Ja jā, siltumsūknis ir tehniski dabiska izvēle. Ja plānoti radiatori, nepieciešama rūpīgāka iekārtas izvēle un konsultācija ar vairākiem piegādātājiem.

Vai esat gatavi ieguldīt kvalitatīvā, ne lētākajā pieejamā siltumsūknī? Ja budžets ļauj izvēlēties uzticama ražotāja modeli ar pierādītu veiktspēju zemās temperatūrās, risks būtiski samazinās. Ja budžets ir ļoti ierobežots, lētas iekārtas risks var pārsniegt ieguvumu.

Vai esat gatavi noslēgt fiksēta tarifa līgumu par elektrību, nevis izmantot mainīgo/biržas tarifu? Šis ir viens no vienkāršākajiem un lētākajiem veidiem, kā pasargāt sevi no scenārija, kāds bija 2026. gada janvārī.

Cik svarīga jums ir absolūta vienkāršība un minimāls tehniskais risks? Ja vēlaties sistēmu, par kuru nekad nav jāuztraucas neatkarīgi no āra temperatūras vai elektrības tirgus, gāze piedāvā augstāku paredzamību.

Vai plānojat māju, kurā dzīvosiet ilgtermiņā, vai varētu to pārbūvēt/paplašināt nākotnē? Siltumsūkņa ekonomika ir cieši saistīta ar konkrēto siltumizolācijas un apsildes sistēmas kombināciju. Būtiskas izmaiņas nākotnē (piemēram, jauna piebūve ar radiatoriem) var mainīt sākotnējo aprēķinu.

Arvien biežāk piegādātāji un speciālisti runā par hibrīdiem vai bivalentiem risinājumiem: siltumsūknis strādā kā primārais apkures avots lielāko gada daļu, bet gāzes katls automātiski pārņem slodzi ekstremāli aukstās dienās, kad siltumsūkņa efektivitāte krītas viszemāk.

Šāds risinājums apvieno siltumsūkņa zemās ekspluatācijas izmaksas lielākajā gada daļā ar gāzes uzticamību tieši tajos retajos, bet kritiskajos periodos, kad tā visvairāk vajadzīga.

Jaunbūvei, kur telpas plānošana notiek jau projektēšanas stadijā, šāda kombinētā sistēma ir vieglāk integrējama nekā esošā mājā. Ja šis risinājums šķiet interesants, ieteicams to apspriest ar apkures speciālistu jau mājas projektēšanas fāzē, nevis pēc būvniecības pabeigšanas.

Vai siltumsūknis ir labāka izvēle nekā gāze visām jaunbūvēm? Nē. Siltumsūknis ir labāka izvēle mājām ar siltajām grīdām, labu siltinājumu un gatavību izvēlēties kvalitatīvu iekārtu un fiksētu elektrības tarifu. Ja kāds no šiem nosacījumiem nav izpildīts, gāze bieži paliek vienkāršāka un paredzamāka izvēle.

Cik daudz lētāka ir apkure jaunā mājā salīdzinājumā ar veco? Jauna māja, kas atbilst likumā noteiktajam A energoefektivitātes standartam, patērē aptuveni 40 kWh uz kvadrātmetru gadā, salīdzinājumā ar 100-150 kWh vidējai, nesiltinātai esošajai mājai. Tas nozīmē trīs līdz četras reizes zemāku kopējo siltumenerģijas patēriņu neatkarīgi no izvēlētās apkures sistēmas.

Vai jaunas paaudzes siltumsūkņi strādā arī ar radiatoriem? Jaunākie, kvalitatīvie Eiropā ražotie modeļi to spēj, nodrošinot siltumnesēja temperatūru līdz +70 grādiem pat pie -25 grādu āra temperatūras. Tomēr tas prasa apzinātu, dārgāku iekārtas izvēli, ne lētāko pieejamo modeli.

Vai siltumsūknis ir droša izvēle bez fiksēta elektrības tarifa? Tehniski jā, taču finansiāli tas nozīmē pilnīgu atkarību no elektrības biržas cenu svārstībām, kas 2026. gada janvārī sasniedza 153,43 eiro par MWh. Fiksēts tarifs būtiski samazina šo risku par salīdzinoši nelielu piemaksu vasaras mēnešos.

Vai gāzes apkure jaunbūvei ir vecmodīga izvēle? Nē, tā ir joprojām plaši izmantota un tehnoloģiski attīstīta izvēle ar augstu automatizācijas pakāpi, iespēju vadīt no telefona un paredzamām izmaksām neatkarīgi no āra temperatūras vai elektrības tirgus.

Cik ilgi kalpo siltumsūkņa kompresors, un cik maksā tā nomaiņa? Nozarē bieži tiek minēts, ka kvalitatīvs kompresors kalpo aptuveni 80 000 līdz 100 000 darba stundu, ko vairāki avoti pārrēķina kā 20 līdz 25 gadus. Ja kompresors sabojājas, remonta izmaksas Latvijā parasti ir 347 līdz 1250 eiro, taču var sasniegt 2500 eiro un vairāk, tas ir nozīmīgs izdevums, kas jāņem vērā, plānojot sistēmas ilgtermiņa izmaksas.

Jauna, labi siltināta māja ar siltajām grīdām ir scenārijs, kurā siltumsūknis var patiešām attaisnot savu reputāciju: zemas ekspluatācijas izmaksas, minimāla vides ietekme un tehnoloģija, kas pēdējos piecos gados ir strauji uzlabojusies.

Taču pat šajā labvēlīgākajā scenārijā panākumi nav garantēti automātiski, tie ir atkarīgi no iekārtas kvalitātes, siltumnesēja temperatūras un no tā, vai esat gatavi aizsargāties pret elektrības cenu svārstībām ar fiksētu tarifu. Gāze apkures sistēma savukārt paliek saprātīga, uzticama izvēle tiem, kas vērtē vienkāršību, zemāku sākotnējo investīciju un pilnīgu neatkarību no elektrības tirgus svārstībām.

Ja vēlaties individuālu, jūsu konkrētajam mājas projektam pielāgotu aprēķinu, ne vispārīgu tabulu, sazinieties ar Intergaz komandu bezmaksas konsultācijai pa tālruni 20001804.