Kādu apkures veidu izvēlēties privātmājai? Pilnīgs un godīgs ceļvedis 2026. gadam

Ja meklējat atbildi uz jautājumu "kādu apkuri izvēlēties privātmājai", visticamāk esat jau izlasījuši vairākus rakstus, kas uzskaita piecus vai sešus apkures veidus un to "plusus un mīnusus".

Lielākā daļa šo rakstu ir rakstīti gadu vai divus atpakaļ, un tie klusē par vienu lietu: 2025./2026. gada apkures sezona Latvijā daudziem mājas īpašniekiem parādīja, ka teorija un realitāte var būtiski atšķirties.

Siltumsūkņi, kas reklāmās solīja lētu un komfortablu apkuri, dažviet nesildīja tā, kā gaidīts. Granulu cena viena gada laikā gandrīz dubultojās. Elektrības rēķini janvārī daudzām privātmājām sasniedza vairākus simtus, dažviet pat virs tūkstoš eiro mēnesī.

Šis raksts nav vēl viens virspusējs uzskaitījums. Tas ir mēģinājums godīgi izklāstīt, kā šodien, 2026. gadā, izskatās katras apkures sistēmas reālā aina, balstoties uz pārbaudāmiem faktiem, oficiālu iestāžu brīdinājumiem un pēdējās ziemas pieredzi, nevis tikai uz teorētiskiem raksturlielumiem no ražotāju bukletiem.

Neatkarīgi no tā, vai būvējat jaunu māju, nomaināt novecojušu apkures katlu vai domājat par rezerves risinājumu gadījumam, ja pagājušās ziemas scenārijs atkārtosies, šeit atradīsiet informāciju, kas palīdzēs pieņemt pārdomātu lēmumu.

Skaitļi ir orientējoši un balstīti uz 150 m² mājas aprēķinu ar aptuveni 20 MWh gada siltuma patēriņu. Zemāk raksta gaitā katru apkures veidu aplūkojam detalizēti, tostarp to, kāpēc šie skaitļi 2026. gadā vairs nav tik viennozīmīgi, kā izskatījās pirms diviem gadiem.

Vēl 2023. vai 2024. gadā daudzi padomdevēji raksti apkures izvēli varēja aprakstīt salīdzinoši vienkārši: granulas ir lētas un ekoloģiskas, siltumsūknis ir nākotnes tehnoloģija ar valsts atbalstu, gāze ir ērta, bet dārgāka. 2025./2026. gada apkures sezona šo ainu sajauca. Trīs notikumi ir īpaši svarīgi ikvienam, kas šobrīd izvēlas apkures sistēmu.

2026. gada 18. februārī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) publicēja oficiālu paziņojumu ar nosaukumu "Siltumsūkņa izvēle, kam jāpievērš uzmanība". Tas ir neparasti, jo valsts iestādes reti izdod šāda veida brīdinājumus par konkrētu, plaši reklamētu tehnoloģiju.

PTAC uzsver, ka siltumsūknis "nav universāls risinājums" un ka "nepietiekama informācija vai sasteigts lēmums var radīt papildu izdevumus un neattaisnotas cerības". Centrs īpaši aicina neaizrauties ar reklāmas solījumiem par "piemērotību visiem mājokļiem" un pirms līguma slēgšanas rūpīgi izvērtēt ēkas siltinājumu, nepieciešamo jaudu un iekārtas darbību zemās āra temperatūrās.

Šāds brīdinājums parasti neparādās bez iemesla. Tas seko pēc ziemas, kurā, kā ziņoja LSM.lv Latvijas Radio raidījumam "Kā labāk dzīvot" veltītajā rakstā, sociālajos medijos "ne viens vien mājas īpašnieks, kura mājās siltumu nodrošina gaisa siltumsūknis, dalījies ar bažām, ka iekārtas efektivitāte, salam turpinoties, varētu būt zema".

Nozares eksperti tur skaidroja, ka vecākas paaudzes siltumsūkņi normāli strādā tikai līdz aptuveni -10 grādiem, savukārt jaunāko modeļu efektivitāte gan ir uzlabojusies, taču arī tā ir tieši atkarīga no iekārtas kvalitātes, uzstādīšanas kvalitātes un mājas siltumizolācijas.

2026. gada janvāris Latvijā bija viens no aukstākajiem novērojumu vēsturē kopš 2015. gada uzskaites sākuma, ar vidējo mēneša temperatūru ap -8,7 grādiem, kā liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati, ko apkopojis portāls BauskasDzive.lv, un atsevišķās naktīs un reģionos temperatūra noslīdēja daudz zemāk.

"Latvenergo" vadība publiski atzina, ka elektrības cena šajā ziemā bija par 83% augstāka nekā iepriekšējā ziemā, un skaidroja to ar to, ka Latvija piedzīvoja "vēsturiski augstāko elektrības patēriņu jaudas ziņā", kad vienlaikus tika darbināts "viss, kas ir pieejams". Kā rāda Ignitis elektrības tirgus pārskats, janvārī vidējā elektroenerģijas biržas cena sasniedza 153,43 eiro par MWh, kas ir par 83% augstāka nekā decembrī.

Cilvēkiem tas nozīmēja konkrētus, sāpīgus rēķinus. BauskasDzive.lv, apkopojot lasītāju iesūtītos rēķinus, ziņoja, ka privātmāju īpašniekiem, īpaši nesiltinātām mājām bez alternatīviem apkures avotiem, janvāra maksājumi sniedzās "sākot no 600 eiro un uz augšu".

Tas ir īpaši aktuāli tieši siltumsūkņu īpašniekiem: iekārta, kas normālos apstākļos patērē salīdzinoši maz elektrības, aukstā periodā, kad tās lietderības koeficients (COP) krītas, var patērēt divas līdz trīs reizes vairāk, un tas viss sakrīt tieši ar brīdi, kad pati elektrība ir visdārgākā. Kam nebija fiksēta elektrības tarifa, rēķins par vienu mēnesi varēja vairākkārt pārsniegt ierasto.

Šīs pašas ziemas laikā, kad Latviju piemeklēja ilgstošs sals, granulu veikalos un pie ražotājiem periodiski trūka preces. Kā ziņoja nra.lv, pieprasījums atsevišķos veikalos īsā laikā pieauga pat piecas reizes, un cena no aptuveni 250 eiro par tonnu janvāra sākumā līdz februārim sludinājumos sasniedza pat 450 eiro par tonnu.

Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs pats sāka zvanīt granulu tirgotājiem visā Latvijā, uzdodoties par potenciālu pircēju, lai noskaidrotu, kāpēc cena tik strauji kāpj.

Vairākos publiski pieejamos video viņš saņēma līdzīgu atbildi: liela daļa Latvijā saražoto granulu tiek eksportēta uz Poliju, Lietuvu un Rietumeiropu, atstājot vietējo tirgu otrajā plānā.

Ministrs publiski atzina, ka cenu sinhronais kāpums dažādiem, savstarpēji nesaistītiem tirgotājiem viņam "šķiet aizdomīgi", un ministrija paziņojusi par nodomu vērsties Konkurences padomē, lai izvērtētu, vai tirgū nenotiek koordinēta rīcība.

Sīkāku šīs situācijas analīzi, tostarp ministra zvanu ierakstus un tirgus datus, esam apkopojuši atsevišķā rakstā par granulu cenu kāpumu 2026. gadā.

Situācija turpinājās arī vasarā: 2026. gada jūlijā, vēl pirms nākamās apkures sezonas sākuma, granulu cena pie ražotājiem, kā vēstīja TVNET, jau sasniedza 350–370 eiro par tonnu, kas ir teju 40% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tonna maksāja ap 220 eiro.

Atsevišķos sludinājumos cenas jau tuvojās 400 eiro atzīmei. Nozares pārstāvji skaidro to gan ar reāliem ražošanas izmaksu pieaugumiem, gan ar iedzīvotāju un starpnieku steigu iepirkties laicīgi, taču patērētājam rezultāts ir viens: nezināšana, cik daudz nāksies maksāt un vai granulas vispār būs pieejamas tieši tad, kad tās būs nepieciešamas.

Šie trīs notikumi nav nejaušība vai izņēmums, tie ir konteksts, kurā šodien jāpieņem lēmums par apkures sistēmu. Tāpēc turpmāk katru apkures veidu aplūkojam ne tikai teorētiski, bet arī ar jautājumu: kā šī sistēma uzvedas tieši tādos apstākļos, kādi bija pagājušajā ziemā?

Malka ir tradicionālākais un joprojām plaši izmantotais apkures veids Latvijas privātmājās, īpaši tur, kur pieejama sava meža zeme. Malkas priekšrocība ir zemā kurināmā cena, ja to iegādājaties vai gatavojat paši, un neatkarība no gāzes vai elektrības tirgus svārstībām.

Trūkumi ir labi zināmi ikvienam, kurš to darījis gadiem: kurināšana nav autonoma, un lielāku salu periodā katls jāpapildina ik pēc 4–6 stundām.

Svaigi sagatavotai malkai jāžūst līdz diviem gadiem, lai sasniegtu pieņemamu 20% mitrumu, kas nozīmē nepieciešamību pēc glabāšanas vietas divu sezonu krājumam. Katlu telpa nekad nav pilnībā tīra, skursteni jātīra regulāri, un ģimenei, kas grib doties atvaļinājumā ziemā, jāparedz kāds, kas uzturēs apkures sistēmas darbību.

Fiziskais darbs, malkas šķelšana, nešana, katla tīrīšana no pelniem, ar gadiem kļūst arvien apgrūtinošāks, un tieši tas ir galvenais iemesls, kāpēc arvien vairāk, īpaši vecāka gadagājuma, māju īpašnieku meklē alternatīvu.

Granulu katls piedāvā augstāku automatizācijas pakāpi nekā malkas krāsns: kurtuve tiek automātiski papildināta no bunkura, un temperatūra tiek uzturēta bez pastāvīgas manuālas iejaukšanās.

Tomēr pilnīga autonomija tas nav. Granulu bunkurs jāpapildina ik pēc 3–7 dienām atkarībā no katla un bunkura izmēra, katls regulāri jātīra no pelniem un dūmu kanālu nosēdumiem, un granulām nepieciešama sausa, atsevišķa uzglabāšanas telpa, jo paaugstināts mitrums samazina to siltumspēju un var radīt problēmas ar automātisko aizdedzi.

Vēsturiski granulu galvenā priekšrocība bija zemā un stabilā cena. Šī priekšrocība 2025./2026. gadā ir būtiski mazinājusies. Ja 2025. gada vasarā tonna maksāja ap 190–220 eiro, tad 2026. gada vasarā, kā vēstīja TVNET un ziņu portāls Apollo.lv, atsaucoties uz Latvijas Biomasas asociāciju "LATbio", vidējā cena pie ražotājiem jau ir 300–310 eiro, atsevišķos sludinājumos līdz 395 eiro, un ziemas krīzes brīdī, kā ziņoja nra.lv, cena īslaicīgi sasniedza pat 450 eiro par tonnu.

Tas nozīmē, ka aprēķini, kas 2025. gada sākumā rādīja granulu apkuri kā vienu no lētākajām (aptuveni 66 €/MWh, gada izmaksas 150 m² mājai ap 1 320 €), šodien vairs nav aktuāli. Pārrēķinot ar 2026. gada vasaras cenām, granulu gada izmaksas 150 m² mājai jau tuvojas 2 200–2 500 eiro, kas ir vairāk nekā daudzām gāzes apkures sistēmām.

Turklāt, kā rāda pagājušās ziemas pieredze, granulu tirgus lielā mērā ir atkarīgs no eksporta pieprasījuma citās valstīs, ko Latvija nekontrolē, tāpēc pat ja jums ir nauda, garantijas, ka granulas būs pieejamas tieši tad, kad tās nepieciešamas, nav.

Dabasgāze ir izdevīgs risinājums tur, kur pieejams pieslēgums centrālajam gāzes vadam, parasti pilsētās un to tuvumā. Tā nodrošina augstu automatizācijas pakāpi, nepārtrauktu piegādi bez nepieciešamības domāt par krājumiem, un salīdzinoši augstu lietderības koeficientu, īpaši mūsdienu kondensācijas katliem, kuru efektivitāte var sasniegt 98%.

Privātmājām ārpus gazificētajām teritorijām, kas ir liela daļa Latvijas lauku un piepilsētu, risinājums ir sašķidrinātā naftas gāze (SNG, propāns), ko piegādā gāzes tvertnē vai balonos.

Šī sistēma apvieno vairākas priekšrocības: pilnīgu automātiku, iespēju vadīt apkuri no telefona, minimālu apkopi (parasti vienreiz gadā), kompaktu iekārtu, kas neprasa atsevišķu katlu telpu, un, kas šodien ir īpaši aktuāli, stabilu darbību neatkarīgi no āra temperatūras. Atšķirībā no siltumsūkņa, gāzes katla jauda nesamazinās pie -20°C vai -30°C.

Gāzes tvertnes ietilpība parasti ir no 2 700 līdz 4 850 litriem, kas 150 m² mājai nodrošina 6 līdz 12 mēnešu krājumu atkarībā no siltumizolācijas un laikapstākļiem, tātad tvertne jāpapildina tikai vienu vai divas reizes gadā, nevis katru nedēļu, kā tas ir ar granulām. Mūsdienu SNG sistēmas ir aprīkotas ar telemetriju, kas automātiski uzrauga gāzes līmeni un brīdina piegādātāju, kad tas nokrītas zem 30%, tādējādi novēršot risku palikt bez apkures kritiskā brīdī.

Kas attiecas uz izmaksām: pēdējā laikā situācija gāzes tirgū ir attīstījusies pretējā virzienā nekā granulu tirgū. Kamēr granulu cena kāpj, sašķidrinātās naftas gāzes cena, kas balstīta ilgtermiņa piegādes līgumos, nevis spontānā eksporta pieprasījumā, pēdējā laikā vairākkārt samazinājusies. Sākotnējā investīcija sistēmai ar tvertni ir 9 000–11 000 eiro, taču pieejama arī noma no 99 eiro mēnesī, kas ietver arī ikgadējo apkopi, kas ir risinājums tiem, kas nevēlas vienlaicīgu lielu sākotnējo ieguldījumu.

Svarīgi zināt arī to, no kurienes gāze nāk: mūsdienās sašķidrinātā naftas gāze Latvijas tirgū tiek sagādāta no ASV un Eiropas, nevis no Krievijas, kas daudziem ir svarīgs jautājums, izvēloties šo apkures veidu.

Siltumsūknis ir tehnoloģija, kas pēdējos gados guvusi vislielāko popularitāti, lielā mērā pateicoties valsts atbalsta programmām un mārketingam, kas sola būtisku ietaupījumu salīdzinājumā ar fosilo kurināmo. Principā tas ir pamatots: siltumsūknis nerada siltumu no nulles, bet pārnes to no āra gaisa, zemes vai gruntsūdens, un pareizi uzstādīta sistēma var būt ļoti efektīva.

Taču, kā jau minēts iepriekš, tieši šī tehnoloģija guvusi arī vislielāko oficiālo brīdinājumu, PTAC 2026. gada februārī. Un iemesli tam ir konkrēti, tehniski pamatoti:

Efektivitāte krītas tieši tad, kad siltums visvairāk vajadzīgs. Gaisa siltumsūkņu lietderības koeficients (COP) samazinās, pazeminoties āra temperatūrai. Pie COP = 2 (raksturīgi aukstā laikā mājām ar radiatoriem), lai saražotu 1 kW siltuma, nepieciešami 0,5 kW elektroenerģijas. Vidēja izmēra 150 m² mājai salā nepieciešama apmēram 10 kW siltuma jauda, kas nozīmē 5 kW elektroenerģijas patēriņu stundā. Pie 2026. gada janvāra elektrības cenām (ap 150 €/MWh jeb 0,15 €/kWh) šāda siltumsūkņa darbības stunda maksā ap 0,75 eiro, diennaktī ap 18 eiro, mēnesī ap 540 eiro, tikai par elektrību. Un tas ir vidējs rādītājs, ne pats sliktākais scenārijs.

Mājas tips izšķir vairāk nekā jebkurš cits faktors. Siltumsūknis strādā efektīvi, kad siltumnesēja temperatūra nepārsniedz +35 līdz +37 grādus, tātad ar siltajām grīdām. Mājās ar tradicionāliem radiatoriem, kur nepieciešama augstāka siltumnesēja temperatūra (ap 55 grādiem), COP bieži krīt līdz aptuveni 2, kas nozīmē būtiski augstākas ekspluatācijas izmaksas, īpaši aukstās dienās. Vecākas privātmājas ar nepietiekamu siltinājumu un radiatoru sistēmu ir tieši tas segments, par kuru PTAC visvairāk brīdina.

Zemes siltumsūkņi ir stabilāki, bet dārgāki. Zemes vai gruntsūdens siltumsūkņi izmanto praktiski nemainīgu zemes temperatūru, tāpēc to efektivitāte gada laikā svārstās daudz mazāk nekā gaisa siltumsūkņiem. Taču sākotnējās investīcijas šādam risinājumam, ieskaitot ārtelpu kolektora izbūvi, var pārsniegt vairākus desmitus tūkstošu eiro, kas daudzām ģimenēm nav reāla iespēja.

Rezerves plāna nav. Svarīgi zināt arī to, ka valsts dotācija siltumsūkņa uzstādīšanai bieži paredz obligātu esošās malkas krāsns likvidēšanu. Tas nozīmē, ka māju īpašnieks zaudē rezerves apkures iespēju, un, ja siltumsūknis nestrādā gaidītajā līmenī, kā tas dokumentēti notika daudzās mājās pagājušajā ziemā, nav pie kā atgriezties.

Tas nenozīmē, ka siltumsūknis ir slikta tehnoloģija, jaunās, labi siltinātās mājās ar apsildes grīdām, tas var būt lielisks risinājums ar zemām ekspluatācijas izmaksām lielāko gada daļu. Taču PTAC brīdinājums ir skaidrs: tas nav universāls risinājums, un lēmums jāpieņem, balstoties uz konkrētas mājas tehnisko stāvokli, nevis vispārīgiem pārdošanas solījumiem.

Elektriskais katls ir vienkāršākais un lētākais uzstādāmais risinājums, ar gandrīz 100% pārveides efektivitāti (viena kilovatstunda elektrības dod vienu kilovatstundu siltuma).

Tomēr tieši elektrība Latvijā ir dārgākais enerģijas veids, un pēc pagājušās ziemas pieredzes ar rekordaugstām elektrības cenām šī sistēma kā primārais apkures avots lielai mājai vairs nav ekonomiski pamatota.

To joprojām saprātīgi izmanto kā papildu vai rezerves siltuma avotu citām sistēmām, piemēram, lai uzturētu minimālu temperatūru mājā prombūtnes laikā, vai nelielām telpām un vasarnīcām, kur apkure nepieciešama tikai retumis.

Daudzi tiešsaistē pieejamie apkures kalkulatori un salīdzinājumu raksti izmanto novecojušus vai vienreizējus datus.

Realitāte ir tāda, ka 2025./2026. gadā divi no trim galvenajiem "lētajiem" enerģijas avotiem, granulas un elektrība, piedzīvoja straujus un grūti prognozējamus cenu kāpumus, savukārt sašķidrinātās naftas gāzes cena saglabājās stabilāka un pēdējā laikā pat samazinājusies.

Tas nenozīmē, ka gāze vienmēr un visiem būs lētākā izvēle, tas ir atkarīgs no mājas platības, siltinājuma un individuālā patēriņa.

Taču tas nozīmē, ka jebkurš aprēķins, kuru redzat internetā, tostarp šajā rakstā, ir jāuztver kā momentuzņēmums, nevis mūžīgs fakts. Pirms lēmuma pieņemšanas ir vērts pieprasīt aktuālu, individuālu aprēķinu, kas balstīts uz šī brīža, nevis pirms gada fiksētajām cenām.

Nav viena "labākā" apkures veida, ir labākais risinājums konkrētai mājai, budžetam un dzīvesveidam. Lai to noteiktu, der atbildēt uz vairākiem jautājumiem.

Vai māja ir jauna vai jau uzcelta? Jaunbūvē ar labu siltinājumu un siltajām grīdām siltumsūknis var būt lielisks risinājums ar zemām ekspluatācijas izmaksām. Vecākā mājā ar radiatoriem un vidēju siltinājumu siltumsūkņa efektivitāte un ietaupījums bieži neattaisnojas, un labāk strādā gāze vai granulas.

Vai ir pieejama dabasgāzes maģistrāle? Ja jā, tas parasti ir izdevīgākais risinājums. Ja nē, izvēle ir starp sašķidrināto gāzi, granulām, malku un siltumsūkni.

Cik svarīga ir autonomija un komforts ikdienā? Ja negribat domāt par kurināmā papildināšanu, tīrīšanu un uzraudzību, gāze un siltumsūknis (pareizos apstākļos) nodrošina visaugstāko autonomijas līmeni. Granulas prasa regulāru, kaut arī mazāku, fizisku iesaisti nekā malka.

Cik daudz vietas ir pieejams? Granulām nepieciešama sausa uzglabāšanas telpa 4–8 m² platībā. Gāzes tvertnei nepieciešama vieta ārpus mājas ar noteiktiem drošības attālumiem. Siltumsūknim, īpaši zemes tipa, nepieciešams zemes gabals kolektoram vai vieta urbumiem.

Cik liela ir vēlme un finansiālā iespēja uzņemties risku? Ja vēlaties paredzamas, stabilas mēneša izmaksas un nevēlaties atkarību no eksporta tirgus svārstībām (kā tas bija ar granulām) vai elektrības biržas cenu lēcieniem (kā tas bija ar siltumsūkņiem), sistēma ar ilgtermiņa piegādes līgumu, piemēram, sašķidrinātā gāze, sniedz lielāku prognozējamību.

Balstoties uz gadu ilgu praktisku pieredzi tūkstošiem privātmāju apkures projektu Latvijā, visbiežāk atkārtojas šādas kļūdas.

Lēta iekārta bieži nozīmē zemāku lietderības koeficientu un augstākas ekspluatācijas izmaksas ilgtermiņā. Piemēram, budžeta granulu katliem lietderības koeficients var būt 75–80%, kamēr kvalitatīviem modeļiem tas ir 90–95%, kas gada laikā var nozīmēt 20–30% atšķirību kurināmā patēriņā.

Granulu uzglabāšanai, gāzes tvertnei vai siltumsūkņa ārējam blokam un tā radītajam troksnim jāparedz vieta jau plānošanas stadijā. Nepareizs aprēķins var novest pie papildu būvdarbu nepieciešamības vai neērtībām ekspluatācijā.

Daudzi neiedomājas, cik bieži reāli vajadzēs iejaukties sistēmas darbībā, kamēr nav to piedzīvojuši paši. Granulu katla bunkuru jāpapildina ik pēc dažām dienām, un, ja rodas problēmas ar piegādi vai cenu, kā pagājušajā ziemā, ekspluatācija var kļūt problemātiska tieši tad, kad tas visvairāk sāp.

Latvijas klimats ir mainīgs, un pat siltas ziemas fonā var iestāties vairāku nedēļu ilgs bargs sals ar temperatūru zem -25°C. Aprēķini, kas balstīti tikai uz vidējiem rādītājiem, nevis ekstrēmiem, var novest pie situācijas, kad tieši aukstākajās un vissvarīgākajās dienās sistēma nespēj nodrošināt pietiekamu siltumu.

Gan par mazu, gan par lielu apkures sistēmas jaudu rada problēmas, no nepietiekamas apsildes līdz nevajadzīgi augstām investīcijām. Jaudas aprēķinam jābalstās uz konkrētiem mājas parametriem (platība, siltinājums, griestu augstums, logu skaits), nevis vispārīgiem orientieriem, un to vislabāk uzticēt speciālistam, kurš apseko māju klātienē.

Liela daļa Latvijas privātmāju, īpaši vecāku gadagājumu iedzīvotāju mājās, joprojām tiek apsildītas ar malku. Šeit lēmums parasti nav par to, vai malka "strādā", tā strādā, bet par to, cik ilgi vēl ir saprātīgi un fiziski iespējams to turpināt darīt.

Ikdienas malkas skaldīšana, nešana un celšanās agri no rīta, lai māja būtu silta, kad mostas pārējie, gadu no gada kļūst grūtāka, un tieši šis segments, gados vecāki cilvēki vecākās mājās ar tradicionāliem radiatoriem, ir tas, kur pāreja uz sašķidrinātās gāzes apkuri bieži izrādās vispraktiskākais risinājums: nav nepieciešamas siltās grīdas kā siltumsūknim, sistēma darbojas arī pie -30°C, ko granulas un siltumsūkņi ne vienmēr garantē, un iekārtu var uzstādīt paralēli esošajai krāsnij, tā ka malku joprojām var kurināt vakaros prieka pēc, bet ikdienas apsilde notiek automātiski.

Pagājušās ziemas granulu deficīts iemācīja kaut ko svarīgu arī tiem, kam jau ir funkcionējoša apkures sistēma: paļauties uz vienu vienīgu kurināmā veidu bez rezerves plāna ir riskanti.

Cilvēki, kas rēķinājās ar granulām kā vienīgo apkures avotu, janvārī palika situācijā, kad granulas dažviet vienkārši nebija nopērkamas par jebkuru cenu tieši tad, kad tās bija visvairāk vajadzīgas. Līdzīgi siltumsūkņu īpašnieki, kuriem pēc valsts atbalsta programmas nosacījumiem bija jālikvidē esošā malkas krāsns, konstatēja, ka bargā salā nav pie kā atgriezties, ja siltumsūknis nesniedz solīto siltumu.

Tāpēc arvien vairāk māju īpašnieku, neatkarīgi no tā, vai primārā apkure ir granulas, siltumsūknis vai kas cits, izvērtē otru, neatkarīgu apkures sistēmu kā drošības rezervi.

Sašķidrinātās naftas gāzes sistēma šim mērķim der īpaši labi vairāku iemeslu dēļ: tā neaizņem daudz vietas, tvertnē uzkrātais krājums var kalpot mēnešiem, tā nav pakļauta tam pašam eksporta pieprasījuma spiedienam kā granulas, un tā var darboties pilnīgi neatkarīgi no primārās sistēmas, ieslēdzoties tikai tad, kad tas nepieciešams. Tas nenozīmē, ka jāatsakās no esošās sistēmas, tieši pretēji: mērķis ir sirdsmiers, zinot, ka māja paliks silta arī tad, ja atkārtosies scenārijs, kāds bija pagājušajā ziemā.

Apkures sistēma ir ieguldījums uz 15–25 gadiem, ne tikai vienreizējs pirkums. Tāpēc, izvēloties uzņēmumu, kas veiks uzstādīšanu, ir vērts pievērst uzmanību ne tikai cenai, bet arī tam, cik ilgi uzņēmums darbojas tirgū, cik daudz reālu, pārbaudāmu projektu tam ir aiz muguras, un ko par pieredzi saka esošie klienti, ne tikai reklāmas materiālos, bet publiski pieejamās atsauksmēs.

Kā piemēru var minēt Intergaz, uzņēmumu, kas Latvijas tirgū darbojas kopš 1998. gada un šajā laikā uzstādījis vairāk nekā 3000 apkures un gāzes apgādes sistēmu privātmājās un rūpnieciskiem objektiem. Uzņēmuma darbu novērtējuši vairāk nekā 1500 klientu Google atsauksmēs ar vidējo vērtējumu 4,8 no 5!

Klientu vidū ir gan privātpersonas, gan uzņēmumi kā LIDO, Liepkalni, Piebalgas Alus, Pure Chocolate, Valmieras Piens un CEWOOD. Tiem, kas vēlas dzirdēt reālu klientu pieredzi nevis uzņēmuma, bet pašu klientu vārdiem, pieejama video atsauksmju sadaļa ar vairāk nekā 30 video liecinājumiem gan no privātmāju īpašniekiem, gan uzņēmumiem.

Neatkarīgi no tā, kuru uzņēmumu izvēlaties, der pārbaudīt līdzīgus kritērijus: cik ilgi tas darbojas tirgū, cik daudz reālu, verificējamu atsauksmju tam ir, un vai tas ir gatavs sniegt godīgu, faktos balstītu novērtējumu, nevis tikai vislielāko atlaidi.

Kāda ir lētākā apkure privātmājai 2026. gadā? Viennozīmīgas atbildes vairs nav. Vēl nesen granulas tika uzskatītas par vienu no lētākajām, taču 2025./2026. gadā to cena pieauga par gandrīz 100%. Reālā izmaksu secība ir jāpārrēķina individuāli, balstoties uz šī brīža cenām, nevis novecojušiem datiem, un jāņem vērā arī sākotnējā investīcija, ne tikai kurināmā cena.

Vai siltumsūknis strādā lielā salā? Atkarīgs no siltumsūkņa tipa, kvalitātes un mājas siltumnesēja temperatūras. Zemes siltumsūkņi ir stabilāki. Gaisa siltumsūkņi zaudē efektivitāti, pazeminoties temperatūrai, un vecākas paaudzes iekārtas var kļūt neefektīvas jau ap -10°C. PTAC oficiāli brīdina, ka siltumsūknis nav universāls risinājums un pirms iegādes rūpīgi jāizvērtē ēkas tehniskais stāvoklis.

Vai gāzes apkure ir droša? Sašķidrinātās naftas gāzes sistēmas tiek uzstādītas atbilstoši stingrām drošības normām, ieskaitot minimālos attālumus līdz mājai un zemes gabala robežām, un mūsdienu sistēmas ir aprīkotas ar telemetriju un drošības sensoriem. Sistēmas Latvijā tiek ekspluatētas jau vairākas desmitgades bez plaši dokumentētiem drošības incidentiem, kad tās uzstādītas un apkalpotas pareizi, sertificētu speciālistu vadībā.

No kurienes nāk sašķidrinātā gāze, kuru izmanto Latvijā? Mūsdienās sašķidrinātā naftas gāze Latvijas tirgum galvenokārt tiek sagādāta no ASV un Eiropas, nevis no Krievijas.

Kāda apkure ir piemērota vecai privātmājai ar radiatoriem? Vecākās mājās ar tradicionāliem radiatoriem un vidēju siltinājumu, bez apsildes grīdām, sašķidrinātā gāze parasti ir praktiskākais risinājums, jo tā nodrošina augstu siltumnesēja temperatūru bez efektivitātes zuduma. Siltumsūknis šādās mājās bieži nav ekonomiski izdevīgs, jo tā efektivitāte tieši atkarīga no zemas siltumnesēja temperatūras un laba siltinājuma.

Cik bieži jāpapildina gāzes tvertne salīdzinājumā ar granulu bunkuru? Gāzes tvertni, atkarībā no mājas platības un patēriņa, parasti jāpapildina vienu vai divas reizes gadā. Granulu bunkurs jāpapildina ik pēc 3–7 dienām atkarībā no katla un bunkura izmēra.

Vai ir vērts uzstādīt otru, rezerves apkures sistēmu, ja jau ir granulas vai siltumsūknis? Pēc pagājušās ziemas pieredzes ar granulu deficītu un siltumsūkņu efektivitātes problēmām bargā salā, arvien vairāk māju īpašnieku to apsver. Neatkarīga, uz atsevišķa kurināmā balstīta rezerves sistēma, piemēram, sašķidrinātā gāze, samazina risku palikt bez apkures tieši visaukstākajā periodā.

Nav universālas atbildes uz jautājumu "kādu apkures veidu izvēlēties privātmājai", ir tikai atbilde, kas ir pareiza jūsu konkrētajai mājai, budžetam un vēlmei uzņemties risku.

Taču pēc 2025./2026. gada apkures sezonas ir kļuvis skaidrs, ka lēmums vairs nedrīkst balstīties tikai uz sākotnējo cenu vai reklāmas solījumiem. Ir jāņem vērā gan ēkas tehniskais stāvoklis (par ko oficiāli brīdina PTAC), gan kurināmā tirgus prognozējamība (kā to parādīja granulu cenu lēciens un pat klimata ministra publiska iesaistīšanās), gan gatavība nestabilām elektrības cenām aukstākajos mēnešos.

Ja vēlaties individuālu, faktos balstītu novērtējumu savai mājai, bez spiediena pieņemt lēmumu uzreiz, sazinieties ar Intergaz komandu bezmaksas konsultācijai pa tālruni 20001804.