Cik maksā pāriet no granulām uz gāzi? Reāls piemērs

Lielākā daļa rakstu par apkures sistēmu maiņu paliek pie vispārīga apgalvojuma, "granulas ir lētākas", bez konkrētiem skaitļiem, kas parādītu, vai tas patiešām tā ir arī 2026. gadā.

Šajā rakstā mēs izklāstām reālu, caurspīdīgu aprēķinu ar konkrētiem skaitļiem.

Godīgais secinājums, ko šie skaitļi parāda: pašreizējās granulu cenās kurināmā izmaksas abām sistēmām ir ievērojami tuvākas viena otrai, nekā daudzi pieņem, dažviet gandrīz vienādas, dažviet nedaudz par labu gāzei. Tas nozīmē, ka pati par sevi cena vairs nav tas izšķirošais arguments, kāds tas bija pirms diviem gadiem, ne par labu granulām, ne noteikti par labu gāzei.

Tas arī nozīmē kaut ko svarīgu: ja jūs meklējat pārliecinošu finansiālu argumentu, kāpēc pāriet uz gāzi, šis raksts to negarantē.

Taču, ja paskatāties plašāk par tikai kurināmā cenu, uz uzticamību, piegādes drošību un ikdienas praktisko slogu, aina kļūst daudz skaidrāka, un tieši tāpēc arvien vairāk granulu lietotāju šobrīd izvērtē pāreju, ne tikai finansiālu, bet arī praktisku iemeslu dēļ.

Ja vēl neesat pārliecināti, vai pāreja vispār ir vērts izsvērt, ieteicams vispirms izlasīt mūsu rakstu "Kad ir īstais brīdis nomainīt granulu katlu pret gāzes apkuri", kas aptver konkrētās pazīmes, kad šis lēmums kļūst aktuāls.

Granulas un gāze ir divas principiāli atšķirīgas sistēmas, ne tikai pēc cenas, bet pēc tā, cik daudz laika, fiziska darba un uzmanības tās prasa no jums ikdienā, un cik lielā mērā jūs varat paļauties, ka kurināmais būs pieejams tieši tad, kad tas nepieciešams.

Salīdzinot divas sistēmas tikai pēc kurināmā cenas par MWh, tiek ignorēts viss, kas padara vienu sistēmu praktiski ērtāku vai riskantāku par otru. Šajā rakstā vispirms parādām konkrētus skaitļus, tad godīgi izklāstām, ko šie skaitļi neietver, un kāpēc tieši tas, nevis cena, arvien biežāk ir izšķirošais faktors.

Pirms pievēršamies skaitļiem, ir vērts saprast, kāpēc arvien vairāk cilvēku vispār sāk domāt par pāreju. Tas nav noticis pēkšņi, un tas nav vienas sliktas ziemas rezultāts.

2026. gada janvārī, kad Latvijā valdīja ilgstošs sals, granulas atsevišķos reģionos pazuda no veikaliem pilnībā. Portāls ZiemeļLatvija.lv ziņoja, ka Valkas novadā granulu vairs nebija veikalos vairākas nedēļas, un pārdevēji nespēja pat prognozēt, kad piegāde atsāksies.

2026. gada jūlijā, vidū vasaras, kad pieprasījumam vajadzētu būt zemam, situācija atkārtojās. Portāls TV3.lv rakstīja, ka cilvēki, kas, mācoties no pagājušās ziemas, mēģināja iepirkties laicīgi, tik un tā saskārās ar granulu trūkumu jau jūlija vidū. Veikala "Depo" tīmekļa vietnē granulu sadaļā tolaik nebija pieejama neviena prece.

2026. gada augustā situācija palika saspringta. Ziņu portāls apraksta, ka vairāki ražotāji, piemēram, "Kurzemes granulas", paziņoja, ka jūlija apjomi izpārdoti un jauni pasūtījumi vairs netiek pieņemti, savukārt citi, kā "Ogres granulas", vienkārši necēla klausuli. Cilvēki, kas nespēja tikt pie granulām oficiālajos kanālos, ķērās pie neoficiāliem, ar cenām, kas pārpircēju starpniecībā sasniedza 400 eiro un vairāk par tonnu.

Kāpēc tas atkārtojas?

Galvenais iemesls, kā skaidrots mūsu rakstā par granulu cenu kāpumu 2026. gadā, ir eksports: liela daļa Latvijā saražoto granulu tiek pārdota uz Poliju, Lietuvu un citām Rietumeiropas valstīm, kur par tām maksā vairāk, nekā spēj vai vēlas maksāt vietējais tirgus, atstājot Latvijas mājsaimniecības sekundārā pozīcijā, lai gan Latvija saražo piecas reizes vairāk granulu, nekā vietējām mājsaimniecībām nepieciešams gadā. Šo dinamiku papildus pastiprina arī laika sinhronizācijas problēma, ko skaidro portāls Dzentlmenis.lv: gandrīz visi vietējie pircēji vienlaicīgi mēģina iegādāties visa gada krājumu viena vai divu mēnešu laikā, kas rada papildu spiedienu uz jau tā eksporta dēļ sarukušajiem vietējiem krājumiem un pastiprina īslaicīgu, bet reālu deficītu veikalos.

Praktiskais secinājums: pat ja jūs esat gatavi maksāt augstāku cenu, tas negarantē, ka granulas būs pieejamas tieši tad, kad tās nepieciešamas. Šis ir risks, kas nepazūd neatkarīgi no tā, cik rūpīgi plānojat iepirkumu, un tas ir viens no galvenajiem, taču reti kvantificētiem iemesliem, kāpēc cilvēki apsver pāreju.

Otrs faktors, ko tīra cenu salīdzināšana neatspoguļo, ir tas, cik daudz laika un fiziska darba prasa granulu apkure ikdienā, salīdzinājumā ar gāzi.

Granulu katla bunkurs jāpapildina ik pēc 3 līdz 7 dienām atkarībā no katla un bunkura izmēra, tas nozīmē regulāru fizisku darbu, kas gadu no gada, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem, kļūst arvien apgrūtinošāks.

Granulu uzglabāšanai nepieciešama sausa telpa 4 līdz 8 m² platībā, kas citādi varētu tikt izmantota citām vajadzībām. Katls regulāri jātīra no pelniem, un process rada putekļus telpā, kur tas atrodas. Salīdzinājumam, gāzes tvertne jāpapildina tikai 1-2 reizes gadā, process ir pilnībā automatizēts, un mūsdienu sistēmas aprīkotas ar telemetriju, kas automātiski brīdina piegādātāju, kad gāzes līmenis nokrītas zem 30%.

Šai atšķirībai nav vienkāršas naudas izteiksmes, taču tā ir reāla, un daudziem cilvēkiem, ar kuriem esam runājuši, tieši šis ikdienas slogs, ne kurināmā cena, ir bijis izšķirošais iemesls apsvērt pāreju.

Ir vēl viens faktors, kas padara granulu cenu salīdzināšanu sarežģītāku, nekā tā šķiet no pirmā acu uzmetiena: granulu enerģētiskā vērtība (siltumspēja) būtiski atšķiras atkarībā no ražotāja un kvalitātes.

Kā skaidrots kādā video materiālā par granulu izvēli, daži ražotāji norāda siltumspēju ap 4,6 kilovatstundām uz kilogramu, citi līdz pat 5,2 kilovatstundām uz kilogramu, atšķirība, kas pārsniedz 10%.

Tā kā granulas tirgū gandrīz vienmēr tiek pārdotas par cenu tonnā, nevis par cenu saražotajai enerģijai, zemākas siltumspējas granulas var izskatīties lētākas uz etiķetes, taču reāli izmaksāt vairāk par katru saražoto kilovatstundu siltuma, jo to būs nepieciešams vairāk, lai apkurinātu to pašu māju.

Praktiskais secinājums: salīdzinot granulu piedāvājumus, vērts pievērst uzmanību ne tikai cenai par tonnu, bet arī deklarētajai siltumspējai uz iepakojuma vai ražotāja specifikācijā, un, kur iespējams, rēķināt cenu par saražoto kilovatstundu (eiro/MWh), nevis tikai par tonnu.

Šī raksta izmaksu aprēķins zemāk izmanto vidējus tirgus rādītājus, taču reālā mājsaimniecība var maksāt vairāk vai mazāk atkarībā no konkrētās iegādāto granulu kvalitātes.

Lai gan cena vairs nav vienīgais vai pat galvenais arguments, tā joprojām ir daļa no lēmuma, un ir vērts to redzēt godīgi, ar reāliem 2026. gada skaitļiem, nevis pieņēmumiem no pirms diviem gadiem.

Izmantosim konkrētu piemēru: 150 m² privātmāja ar vidēju siltinājumu, gada siltumenerģijas patēriņš aptuveni 20 MWh, granulu katlam 8 gadu vecums, tuvojas nomaiņas robežai, tātad abos variantos tik un tā nepieciešama jauna investīcija.

Kurināmā izmaksu aprēķins balstīts uz reālo tirgus situāciju, ne oficiāli nosaukto ražotāju cenu.

Neatkarīgais granulu cenu pārskata rīks granulas.bzz.lv 2026. gada augusta beigās konstatēja, ka neviens no 17 publiski pieejamiem mazumtirdzniecības piedāvājumiem neiekļaujas oficiāli citētajā 300-330 eiro diapazonā, lētākais apstiprinātais piedāvājums bija 366 eiro par tonnu, tirgus mediāna 392 eiro par tonnu.

Sīkāku informāciju par pilnu sistēmu var atrast gāzes apkures sistēmas ar tvertni lapā.

Svarīgi, jo tas bieži rada pārpratumus: 99 eiro mēnesī sedz tikai iekārtu nomu un ikgadējo tehnisko apkopi, ne pašu gāzi.
Gāze tiek rēķināta atsevišķi, pēc faktiskā ikmēneša patēriņa, līdzīgi kā elektrība vai ūdens dzīvoklī, klients nemaksā vienlaicīgi par visu tvertnē iepildīto gāzes daudzumu, bet gan pakāpeniski, par to, ko reāli patērējis. Tas nozīmē, ka gada kopējās izmaksas nomas variantā ir nomas maksa (1 188 €) plus gāzes patēriņš (aptuveni 2 200 € vidējai 150 m² mājai), ne tikai 99 eiro mēnesī.

Piezīme par gāzes cenu. Šajā rakstā izmantotā gāzes kurināmā izmaksa balstīta uz 2026. gada septembra cenu, aptuveni 1 409 eiro par tonnu ar PVN un citiem nodokļiem. Šo cenu veido mainīgā gāzes cena biržā (bez PVN), kas svārstās atkarībā no sezonas un globālā tirgus, kā arī divi fiksēti valsts noteikti maksājumi: akcīzes nodoklis 88 eiro par tonnu (VID apstiprinātā likme sašķidrinātajai naftas gāzei, ko izmanto kā kurināmo) un valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu 81,26 eiro par tonnu, plus PVN.

Tā kā gāzes cena, tāpat kā granulu cena, mainās sezonāli, parasti augstāka ziemā, zemāka vasarā, šajā rakstā izmantotā gada izmaksu summa ir aptuvena un var atšķirties atkarībā no tā, kurā gada laikā un pēc kāda tarifa tiek iepirkta gāze.

Šī struktūra ir izdevīga tiem, kam trūkst brīvā kapitāla lielai vienreizējai investīcijai: sākotnējā summa ir aptuveni trīs līdz četras reizes mazāka nekā pērkot sistēmu uzreiz, un pēc septiņiem gadiem, samaksājot salīdzinoši nelielu izpirkuma summu, klients iegūst pilnu īpašumtiesību uz visu sistēmu, tāpat kā tas būtu noticis, pērkot uzreiz, tikai izmaksas ir sadalītas laikā. Sīkāk par nomas nosacījumiem var lasīt nomas piedāvājuma lapā.

Salīdzinot Variantu A un Variantu B: šajā piemērā gāze iznāk par aptuveni 171 eiro gadā lētāka nekā turpināt ar granulām (2 540 € pret 2 369 €). Tā kā gada starpība ir salīdzinoši neliela, atmaksāšanās laiks papildu investīcijai par labu gāzei (atkarībā no konkrētās sistēmas cenas 8 000-11 000 € pret 7 000 € granulām, tātad 1 000-4 000 € starpība) svārstās ļoti plaši, aptuveni no 6 gadiem, ja izvēlaties diapazona lētāko gāzes sistēmu, līdz pat 23 gadiem, ja izvēlaties dārgāko, kas jau tuvojas vai pārsniedz pašas sistēmas kalpošanas laiku.

Reprezentatīvā gadījumā, ar vidējo investīciju starpību ap 2 500 eiro, atmaksāšanās laiks ir aptuveni 14-15 gadi. Tas nozīmē vienu skaidru secinājumu: pie šī brīža gāzes un granulu cenām, tīri finansiāls ieguvums no pārejas ir neliels un neskaidrs, dažos gadījumos tas var pat neatmaksāties sistēmas kalpošanas laikā. Tas stiprina, ne mazina, šī raksta galveno vēstījumu, lēmumam par pāreju jābalstās uz uzticamību un ērtību, ne uz gaidītu lielu finansiālu ietaupījumu.

Ja salīdzina pilnas īpašumtiesības ar septiņu gadu perspektīvu, izslēdzot gāzes izmaksas, kas abos variantos ir vienādas: nomas variants (Variants C) septiņu gadu laikā izmaksā aptuveni 13 100 eiro (sākotnējā investīcija ~2 750 €, septiņu gadu nomas maksājumi ~8 316 €, izpirkuma summa ~2 057 €), savukārt pilna pirkšana uzreiz (Variants B) izmaksā aptuveni 10 700 eiro (sākotnējā investīcija ~9 500 €, septiņu gadu apkope ~1 183 €). Noma septiņu gadu perspektīvā ir par aptuveni 2 400 eiro dārgāka, taču tā prasa vairākas reizes mazāku sākotnējo kapitālu (~2 500-3 000 € pret ~8 000-11 000 €), kas daudziem ir izšķirošais faktors, īpaši, ja alternatīva ir ņemt aizdevumu vai atlikt pāreju vēl vienu ziemu.

Šos skaitļus gan jāuztver piesardzīgi, ne kā solījumu. Tie ir jutīgi pret vienu mainīgo, granulu cenu, kas pēdējo divu gadu laikā ir bijusi ārkārtīgi svārstīga. Zemāk esošā tabula parāda, kā mainās aina atkarībā no pieņemtās granulu cenas:

Šī tabula parāda godīgo ainu: pie šī brīža augstajām granulu cenām gāzes priekšrocība kurināmā izmaksās ir neliela, aptuveni 190 eiro gadā. Ja granulu cenas šī rudens laikā turpina samazināties, kā to piesardzīgi prognozē Latvijas Biomasas asociācijas pārstāvji, granulas var atgūt priekšrocību kurināmā izmaksās.

Tas ir godīgi jāatzīst: neviens šobrīd nevar ar pilnu pārliecību garantēt, ka gāze būs lētāka ilgtermiņā, un pie zemākām granulu cenām tā var pat iznākt dārgāka.

Tas, kas gan ir droši zināms, neatkarīgi no tā, kurpusē nosveras cena, ir tas, ka gāzes piegāde nav pakļauta tam pašam sezonālajam pieprasījuma pīķim un fiziskajam darbam, kas raksturo granulu apkuri, un tieši tas, ne kurināmā cena, ir šī raksta galvenais vēstījums.

Šis piemērs ir domāts, lai parādītu aprēķina metodiku un godīgu ainu, ne lai aizstātu individuālu novērtējumu.

Precīzus skaitļus jūsu konkrētajai mājai ietekmē platība, siltinājuma līmenis, esošā katla stāvoklis un vieta gāzes tvertnei. Bezmaksas konsultācijas laikā speciālists apseko māju un sagatavo individuālu aprēķinu, kas balstīts uz reāliem, ne vidējiem, skaitļiem.

Godīga atbilde uz jautājumu "cik maksā pāriet no granulām uz gāzi" ir šāda: sākotnējā investīcija, pērkot pilnu gāzes sistēmu, parasti ir augstāka nekā granulu sistēmai, lai gan izpirkumnomas variants ar virszemes tvertni šo barjeru samazina līdz aptuveni tādam pašam līmenim kā jauna granulu sistēma.

Tas, vai gāze ilgtermiņā iznāk lētāka ekspluatācijā, ir atkarīgs no granulu cenu virziena, ko neviens nevar droši prognozēt. 2026. gada septembra cenās gāze bieži iznāk nedaudz lētāka vai vienlīdzīga, taču starpība nav tik liela, lai to sauktu par vienīgo vai galveno iemeslu pārejai.

Tas, kas ir droši un atkārtoti apstiprinājies pēdējo divu gadu laikā, ir granulu piegādes neparedzamība, katru gadu vairākas reizes atkārtojošies deficīta periodi, un ikdienas fiziskais darbs, ko granulu apkure prasa. Tieši šie faktori, ne kurināmā cena, ir tie, kas visbiežāk nosaka galīgo lēmumu.

Ja vēlaties precīzu, jūsu mājai pielāgotu aprēķinu, sazinieties ar Intergaz komandu bezmaksas konsultācijai pa tālruni 20001804. Ja vēlaties vispirms dzirdēt, kā šo lēmumu pieņēmuši citi, mūsu video atsauksmju sadaļā ir vairāk nekā 30 reālu klientu stāsti, tostarp tie, kas paši veikuši tieši šo pāreju.