Kad ir īstais brīdis nomainīt granulu katlu pret gāzes apkuri?

Ja šobrīd, 2026. gada vasarā, mēģināt iegādāties granulas nākamajai apkures sezonai, iespējams, jau esat pamanījuši kaut ko neparastu: dažviet granulu vienkārši nav, citur ir rindas, un cena, kas pirms gada bija ap 220 eiro par tonnu, tagad ir 300 līdz 310 eiro, dažviet mazumtirdzniecībā pat tuvu 400 eiro. Ja esat viens no aptuveni 40 000 Latvijas mājsaimniecību, kas apkurei izmanto granulas, šis raksts ir tieši jums.

Šis nav mēģinājums pārliecināt ikvienu granulu lietotāju nekavējoties mainīt apkures sistēmu. Granulu katls, kas darbojas labi un kura kurināmā piegāde ir droša, var kalpot vēl gadiem. Taču ir konkrēti signāli, kuri, kombinācijā ar 2025./2026. gada notikumiem granulu tirgū, liecina, ka daudziem mājas īpašniekiem ir pienācis brīdis vismaz nopietni izsvērt alternatīvu.

Šajā rakstā apskatām, kāpēc situācija tirgū ir mainījusies, kādas ir konkrētās pazīmes, ka laiks izvērtēt maiņu, un kā praktiski izskatās pāreja no granulām uz gāzes apkuri.

Vēl pirms diviem gadiem granulas tika uzskatītas par vienu no drošākajām un lētākajām apkures izvēlēm Latvijā. 2026. gada vasarā aina ir cita, un tas nav īslaicīgs traucēklis, bet strukturāla problēma, ko atklāti atzīst gan nozares pārstāvji, gan valsts amatpersonas.

Cena ir augusi par gandrīz 40% gada laikā. Latvijas Biomasas asociācijas "LATbio" valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs aģentūrai LETA apstiprinājis, ka granulu cena pie ražotājiem 2026. gada vasarā sasniegusi 300 līdz 310 eiro par tonnu ar PVN, salīdzinājumā ar aptuveni 220 eiro pagājušajā vasarā, tas ir pieaugums par gandrīz 39%.

Mazumtirdzniecībā, piemēram, sludinājumu portālā SS.com, premium klases granulu cenas jau sasniedz 315 līdz 400 eiro par tonnu.

TVNET faktu pārbaudes projekts "Faktomāts" 2026. gada 16. jūlijā ziņoja, ka atsevišķos veikalos, piemēram, "Depo" tīmekļa vietnē, granulu sadaļā šobrīd granulu vienkārši nav pieejamu, un pie ražotājiem izveidojušās rindas, kur klientiem jāgaida piegāde līdz pat nākamajam gadam. Tas notiek vasarā, mēnešus pirms apkures sezonas sākuma.

Preču biržas "Baltpool" komercdirektors Toms Joruds skaidroja, ka reģiona granulu cenas galvenokārt nosaka pieprasījums eksporta tirgos, kur Polija darbojas kā galvenais reģionālā tirgus dzinējspēks, nevis Latvijas iekšējais patēriņš. Latvija saražo 1,7 līdz 2 miljonus tonnu granulu gadā, taču Latvijas mājsaimniecībām nepieciešami tikai aptuveni 350 000 tonnu, lielākā daļa saražotā tiek eksportēta, atstājot vietējo tirgu pakārtotā pozīcijā salīdzinājumā ar ārvalstu pircējiem, kas gatavi maksāt vairāk.

Esam par šo tēmu rakstījuši detalizēti rakstā par granulu cenu kāpumu 2026. gadā, kur aprakstīts, kā ministrs Jānis Vitenbergs pats zvanīja granulu tirgotājiem visā Latvijā, uzdodoties par potenciālu pircēju, lai noskaidrotu, kāpēc cena tik strauji kāpj, un publiski atzina, ka dažādu, savstarpēji nesaistītu tirgotāju sinhronais cenu kāpums viņam "šķiet aizdomīgi".

Šī gada jūlijā situācija ir attīstījusies tālāk: Palejs atklāti atzinis, ka ir "nepieņemami", ka Latvija, būdama viena no lielākajām kokskaidu granulu ražotājvalstīm Eiropā, regulāri saskaras ar vietējā tirgus deficītu un neparedzamiem cenu lēcieniem ik pēc dažiem mēnešiem. Ministrija plāno vērsties Konkurences padomē ar lūgumu pastiprināti uzraudzīt granulu tirgu, un iesaistīt arī Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), lai kontrolētu granulu pārdošanas sludinājumus internetā, kur visbiežāk parādās aizdomīgi darījumi.

Šie fakti nenozīmē, ka granulas kā apkures veids ir "sliktas". Tas nozīmē, ka granulu tirgus prognozējamība ir strukturāli vājāka nekā tirgiem, kas balstīti ilgtermiņa piegādes līgumos, un tas ir svarīgi zināt, plānojot apkuri nākamajiem 10-15 gadiem, ne tikai nākamajai ziemai.

Nav viena universāla brīža, kad "jāmaina" granulu apkure. Taču, ja atpazīstat sevi vairākos no šiem scenārijiem, ir vērts vismaz veikt aprēķinu un salīdzināt alternatīvas.

Ja katru vasaru vai rudeni jums jāuztraucas, cik daudz šoreiz maksās granulu tonna un vai tā vispār būs pieejama, tas pats par sevi ir signāls. Sistēma, kuras kurināmā izmaksas gada laikā var mainīties par 40% vai vairāk, apgrūtina ģimenes budžeta plānošanu.

Granulu katla bunkurs jāpapildina ik pēc 3 līdz 7 dienām atkarībā no katla un bunkura izmēra. Ja mājā vairs nav, kas to regulāri dara (bērni izauguši un aizbraukuši, fiziskās iespējas mainījušās), vai ja bieži esat prom no mājām uz vairākām dienām, šis process kļūst par reālu praktisku problēmu, ne tikai sīkumu.

Granulu katlam regulāri jātīra pelnu tvertne un dūmu kanālu nosēdumi. Zemas kvalitātes granulas, kurās ir vairāk mitruma un piemaisījumu, paātrina šo procesu un samazina katla efektivitāti.

Sezonas granulu krājumam (3 līdz 5 tonnām) nepieciešama sausa telpa 4 līdz 8 m² platībā. Ja šo vietu vēlaties izmantot citiem mērķiem, piemēram, kā papildu saimniecības telpu, darbnīcu vai vienkārši dzīvojamo platību, tas ir praktisks arguments par labu kompaktākai sistēmai.

Ja pēdējo divu ziemu laikā esat piedzīvojuši situāciju, kad vēlaties iegādāties granulas, bet piegādātājs nevar apstiprināt termiņu vai daudzumu, tas ir spēcīgs signāls, ka atkarība no šī konkrētā kurināmā veida ir riskantāka, nekā šķita agrāk.

Dažiem cilvēkiem granulu kurināšanas rutīna nekad nav bijusi problēma. Citiem, īpaši vecāka gadagājuma mājas īpašniekiem vai ģimenēm ar aizņemtu grafiku, iespēja pilnībā aizmirst par kurināmā papildināšanu ir pati par sevi vērtīga. Sīkāk par to, kā šo lēmumu pieņem cilvēki, kas pāriet no fiziski prasīgākas apkures uz automatizētu risinājumu, var lasīt mūsu pilnajā apkures sistēmu salīdzinājumā.

Viens no biežākajiem jautājumiem, ko uzdod granulu lietotāji, kas apsver pāreju, ir vienkāršs: vai man būs jāpārbūvē katlu telpa no jauna?

Lielākajā daļā gadījumu atbilde ir nē. Ja jūsu mājai jau ir katlu telpa, kur pašlaik atrodas granulu katls, šo pašu telpu parasti var izmantot gāzes katlam, kas fiziski ir ievērojami kompaktāks un neprasa granulu uzglabāšanas tvertni vai bunkuru. Tas nozīmē, ka telpa, kas iepriekš bija aizņemta ar granulu krājumiem, atbrīvojas citām vajadzībām.

Galvenā papildu prasība ir vieta gāzes tvertnei ārpus mājas. Sašķidrinātās naftas gāzes tvertnei jāievēro noteikti minimālie attālumi no ēkas, zemes gabala robežām un uguns avotiem, un tā parasti tiek novietota pagalmā vai apglabāta pazemē. Ja šāda vieta pagalmā ir pieejama, tehniskā pāreja parasti prasa dažas dienas, ne nedēļas.

Esošie apkures kontūri (radiatori vai siltās grīdas) parasti paliek nemainīti, mainās tikai siltuma avots. Tas nozīmē, ka pāreja no granulām uz gāzi nav salīdzināma ar pilnu mājas apkures sistēmas pārbūvi, tā ir avota nomaiņa, ne visas infrastruktūras pārveide.

Vēl 2025. gada sākumā aprēķini rādīja granulu apkuri kā vienu no lētākajām sistēmām, ar gada izmaksām 150 m² mājai ap 1 320 eiro pie tā laika cenām (aptuveni 210 eiro par tonnu). Ar 2026. gada vasaras cenām (300 līdz 310 eiro par tonnu pie ražotājiem, līdz pat 400 eiro mazumtirdzniecībā) šis pats aprēķins vairs neder. Pilnu, soli pa solim izklāstītu pārrēķinu, kas parāda, kāpēc granulu gada izmaksas 150 m² mājai šodien var jau tuvoties 2 200 līdz 2 500 eiro, esam apkopojuši rakstā "Kādu apkures veidu izvēlēties privātmājai".

Interesanti, ka ikgadējās apkopes izmaksas granulu katlam (ap 150 eiro gadā) faktiski ir nedaudz zemākas nekā gāzes apkurei (ap 168 eiro gadā), tāpēc godīgs salīdzinājums nav tikai par to, kura sistēma ir lētāka uzturēšanā, bet par to, kāda veida iesaisti šī uzturēšana prasa. Granulu apkopes izmaksas sastāv no biežām, nelielām darbībām (pelnu tīrīšana, bunkura papildināšana), savukārt gāzes apkopes izmaksas parasti ir viena ikgadēja tehniska pārbaude, kuru veic speciālists.

Ja jūsu māja vēl neizmanto gāzi, bet apsverat arī siltumsūkni kā alternatīvu granulām, ne tikai gāzi, ir vērts iepazīties arī ar mūsu godīgo pārskatu par to, kad siltumsūknis ir labāka izvēle un kad tomēr ne, jo daļa no tā paša loģikas (izmaksu prognozējamība, autonomija, kalpošanas laiks) attiecas arī uz šo izvēli.

Praktisks, bet reti apspriests jautājums: ko darīt ar veco granulu katlu un jau iegādātajām granulām, pārejot uz gāzi?

Daudzi mājas īpašnieki izvēlas paturēt granulu katlu kā rezerves vai papildu siltuma avotu, īpaši, ja tas vēl ir samērā jauns un darbojas labi. Tas var kalpot kā drošības tīkls ekstremāla sala periodos vai gāzes piegādes traucējumu gadījumā, kombinējot abu sistēmu priekšrocības. Ja granulu katls jau ir nolietojies vai tuvojas sava kalpošanas laika beigām, tā demontāža un utilizācija parasti tiek risināta uzstādīšanas procesa ietvaros.

Atlikušās granulas var izmantot pakāpeniski, kamēr abas sistēmas darbojas paralēli, vai pārdot citiem granulu lietotājiem, ņemot vērā šī brīža augsto tirgus cenu, tas var būt pat finansiāli izdevīgi, ņemot vērā 2026. gada cenu līmeni.

Vai granulu cenas pēc 2026. gada ziemas atkal samazināsies? Nav skaidru garantiju. "Baltpool" pārstāvis Toms Joruds 2026. gada jūlijā pauda viedokli, ka cenām, visticamāk, jāsaglabājas pašreizējā līmenī līdz ziemai, kad kļūs skaidrs reālais pieprasījums, taču tālāka cenu pieauguma prognoze šogad netiek gaidīta. Tas nozīmē stabilizāciju augstā līmenī, ne obligāti atgriešanos pie 2024. gada cenām.

Cik ilgs laiks nepieciešams, lai pārietu no granulām uz gāzes apkuri? Ja esošā katlu telpa un pagalma vieta gāzes tvertnei ir piemērota, tehniskā uzstādīšana parasti aizņem dažas dienas. Precīzu laika grafiku nosaka objekta apskate un individuālais projekts.

Vai man jālikvidē granulu katls, lai pārietu uz gāzi? Nē, atšķirībā no dažām valsts atbalsta programmām siltumsūkņu uzstādīšanai, kas var paredzēt esošās cietā kurināmā sistēmas likvidēšanu, pāreja uz gāzi neprasa granulu katla demontāžu, ja vien pats to nevēlaties. To var paturēt kā rezerves avotu.

Kāpēc granulu cenu Latvijā nosaka nevis Latvijas pieprasījums, bet ārvalstu tirgi? Latvija ir viena no lielākajām granulu ražotājvalstīm Eiropā, taču vietējais rūpnieciskais patēriņš ir salīdzinoši zems. Tā kā Latvijā saražoto granulu apjoms ievērojami pārsniedz vietējo mājsaimniecību pieprasījumu, ražotāji var pārdot lielāko daļu produkcijas eksportam par augstāku cenu, kas nozīmē, ka Latvijas iekšējā tirgus cenu nosaka nevis vietējais, bet gan reģionālais un Eiropas pieprasījums.

Vai gāzes apkure ir droša alternatīva, ja man jau bijušas sliktas pieredzes ar piegādes uzticamību? Sašķidrinātās naftas gāzes sistēmas mūsdienās aprīkotas ar telemetriju, kas automātiski uzrauga gāzes līmeni tvertnē un brīdina piegādātāju, kad tas nokrītas zem 30%, novēršot risku palikt bez kurināmā. Tvertnes ietilpība (2 700 līdz 4 850 litri) nodrošina 6 līdz 12 mēnešu krājumu, tāpēc piegāde nepieciešama tikai 1-2 reizes gadā, nevis pastāvīgi.

2026. gada vasaras notikumi granulu tirgū, cenu kāpums par gandrīz 40%, piegādes traucējumi jau vasarā un pat klimata ministra publiska iesaistīšanās, nav vienreizējs incidents. Tie atklāj strukturālu problēmu: Latvijas granulu tirgus cenu nosaka eksporta pieprasījums, ne vietējo mājsaimniecību vajadzības.

Tas nenozīmē, ka ikvienam granulu lietotājam nekavējoties jāmaina apkures sistēma, taču tiem, kuriem jau ir bijušas grūtības ar cenu neparedzamību, piegādes uzticamību, bunkura papildināšanas slogu vai kuru katls tuvojas nomaiņas vecumam, šis ir pamatots brīdis salīdzināt alternatīvas, balstoties uz reāliem skaitļiem, ne pieņēmumiem no pirms diviem gadiem.