Cookies pārvaldība
Mēs izmantojam sīkfailus (cookies), lai Jūs varētu lietot mājaslapu pēc iespējas daudzveidīgāk
Cookies pārvaldība
Cookie iestatījumi
Sīkfaili (cookie), kas nepieciešami vietnes pareizai darbībai, vienmēr ir iespējoti.
Citi sīkfaili ir konfigurējami.
Essential cookies
Always On. These cookies are essential so that you can use the website and use its functions. They cannot be turned off. They're set in response to requests made by you, such as setting your privacy preferences, logging in or filling in forms.
Analytics cookies
Disabled
These cookies collect information to help us understand how our Websites are being used or how effective our marketing campaigns are, or to help us customise our Websites for you. See a list of the analytics cookies we use here.
Advertising cookies
Disabled
These cookies provide advertising companies with information about your online activity to help them deliver more relevant online advertising to you or to limit how many times you see an ad. This information may be shared with other advertising companies. See a list of the advertising cookies we use here.

Rezerves apkures sistēma privātmājai. Pilnīgs ceļvedis 2026

2025./2026. gada apkures sezona Latvijas mājas īpašniekiem iemācīja kaut ko, ko daudzi negribēja dzirdēt: paļauties tikai uz vienu apkures avotu, neatkarīgi no tā, vai tas ir granulas, siltumsūknis vai kas cits, ir riskantāk, nekā tas šķita vēl pirms diviem gadiem.

Granulu cenas dubultojās un veikalos dažviet vienkārši nebija ko pirkt.

Siltumsūkņi daudzviet nesniedza solīto siltumu tieši visaukstākajās dienās. Elektrības cenas kāpa tieši tad, kad tās bija visvairāk vajadzīgas. Pat Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un klimata un enerģētikas ministrs publiski iesaistījās, katrs savā jomā, brīdinot iedzīvotājus, ka lietas nav tik vienkāršas, kā tās izskatās reklāmās.

Šis raksts ir pilnīgs ceļvedis vienam konkrētam risinājumam, kas arvien vairāk cilvēku palīdz gulēt mierīgi: rezerves vai papildu apkures sistēmai.

Mēs izskaidrosim, kāpēc šī tēma kļuvusi tik aktuāla, kuriem cilvēkiem tā ir īpaši vērts apsvērt, kādas ir reālās iespējas, un kā pieņemt pārdomātu, ne panikas diktētu lēmumu.

Īsā atbilde: vai jums vajadzīga rezerves apkures sistēma?

Ja atpazināt sevi kādā no augšējām trim rindām, šis raksts ir tieši jums. Ja situācija vēl nešķiet aktuāla, ieteicams to paturēt prātā, jo, kā redzēsiet tālāk, pēdējo divu gadu notikumi liecina, ka situācija var mainīties straujāk, nekā gribētos.

Kāpēc šī tēma nekad nav bijusi tik aktuāla kā tagad

Lai saprastu, kāpēc arvien vairāk cilvēku meklē rezerves risinājumu, jāskatās uz trim atsevišķiem, bet savstarpēji saistītiem notikumiem, kas visi norisinājās vienas apkures sezonas laikā.

Granulu tirgus: no "drošas izvēles" līdz pastāvīgai neparedzamībai

Vēl 2025. gada vasarā granulu tonna maksāja ap 220 eiro, un granulas tika uzskatītas par vienu no uzticamākajām un lētākajām apkures izvēlēm Latvijā. 2026. gada janvārī, kad valstī iestājās ilgstošs sals, aina strauji mainījās: cena īsā laikā uzlēca no aptuveni 250 līdz pat 450 eiro par tonnu, un pieprasījums atsevišķos veikalos pieauga piecas reizes.
Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs situāciju uztvēra pietiekami nopietni, lai personīgi sāktu zvanīt granulu tirgotājiem visā Latvijā, uzdodoties par potenciālu pircēju.

Vairākos publiski pieejamos video viņš saņēma līdzīgu atbildi no dažādiem, savstarpēji nesaistītiem pārdevējiem: liela daļa Latvijā saražoto granulu tiek eksportēta uz Poliju, Lietuvu un Rietumeiropu, tostarp Itāliju, kur par tām maksā ievērojami vairāk.

Ministrs publiski atzina, ka cenu sinhronais kāpums viņam "šķiet aizdomīgi", un ministrija paziņoja par nodomu vērsties Konkurences padomē. Pilnu šī notikuma aprakstu, tostarp saites uz ministra video, esam apkopojuši rakstā "Granulu cenas 2026: kāpēc tās dubultojušās".
SS.lv granulu cenu sludinājumi, 08.07.2026: 360-380 EUR/t
Tas, kas šo stāstu padara īpaši svarīgu rezerves sistēmas kontekstā, ir tas, ka problēma neapstājās līdz ar ziemas beigām. 2026. gada jūlijā, vidū vasaras, kad pieprasījumam vajadzētu būt zemam, cilvēki atkal saskārās ar granulu trūkumu, atsevišķi lieli veikali savā tīmekļa vietnē granulu sadaļā nerādīja nevienu pieejamu preci.

Augustā vairāki ražotāji paziņoja, ka vasaras pasūtījumi ir izpārdoti un jauni vairs netiek pieņemti. Septembrī cenas gan sāka nedaudz atslābt, taču joprojām palika ievērojami augstākas nekā pirms krīzes. Sīkāku šī atkārtotā modeļa analīzi var atrast rakstā "Cik maksā pāriet no cietā kurināmā uz gāzes apkuri", kur detalizēti aprakstīti trīs atsevišķi deficīta periodi vienā kalendārajā gadā.

Praktiskais secinājums cilvēkiem, kas paļaujas uz granulām: pat rūpīga plānošana un savlaicīga iepirkšanās negarantē, ka kurināmais būs pieejams tieši tad, kad tas nepieciešams.

Siltumsūkņi: kad valsts iestāde publiski brīdina par plaši reklamētu tehnoloģiju

Apledojis siltumsūkņa āra bloks pie privātmājas sienā ziemā, sniegs un lāstekas uz iekārtas
2026. gada 18. februārī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izdarīja kaut ko neparastu, tas publiski brīdināja par konkrētu, plaši reklamētu apkures tehnoloģiju. Paziņojumā teikts, ka siltumsūknis "nav universāls risinājums" un ka "nepietiekama informācija vai sasteigts lēmums var radīt papildu izdevumus un neattaisnotas cerības".

Centrs aicināja nepaļauties tikai uz reklāmas solījumiem par "piemērotību visiem mājokļiem" un pirms lēmuma rūpīgi izvērtēt ēkas siltinājumu, nepieciešamo jaudu un iekārtas darbību zemās temperatūrās.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) paziņojums "Siltumsūkņa izvēle, kam jāpievērš uzmanība" par siltumsūkņu izvēli privātmājām, 18.02.2026.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) paziņojums "Siltumsūkņa izvēle, kam jāpievērš uzmanība" par siltumsūkņu izvēli privātmājām, 18.02.2026.
Šis brīdinājums nebija abstrakts. Latvijas Energoefektivitātes asociācijas (LATEA) valdes priekšsēdētājs Raimonds Ķeirāns un uzņēmuma "Energotaupošas tehnoloģijas un sistēmas" pārstāvis Valdis Šakars LSM.lv skaidroja, ka lētu, mazkvalitatīvu siltumsūkņu izvēle ir "liela problēma" tirgū, un ka vecāku vai budžeta modeļu gadījumā pie -15 līdz -20 grādiem pat 75% no saražotā siltuma var nākt nevis no paša siltumsūkņa cikla, bet no iebūvētā elektriskā papildsildītāja.

Praksē tas nozīmē, ka māja, kas piedzīvo apkures problēmas tieši visaukstākajās dienās, nav izņēmums, tā ir diezgan izplatīta parādība ar zināmiem, izskaidrojamiem cēloņiem.

Ir vēl viens, retāk apspriests risks: siltumsūkņa kompresors, tā dārgākā un tehnoloģiski sarežģītākā sastāvdaļa, var sabojāties, un tā nomaiņa var izmaksāt līdz pat 5000 eiro, summa, kas dažiem modeļiem tuvojas jaunas iekārtas cenai. Sīkāku skaidrojumu par to, kad siltumsūknis darbojas labi un kad tas var pievilt, esam sagatavojuši rakstos "Gāze vai siltumsūknis jaunai, labi siltinātai mājai" un "Siltumsūknis nesilda pietiekami? Kad meklēt alternatīvu vai papildu sistēmu".

Elektrības cenas: dārgas tieši tad, kad tās visvairāk vajadzīgas

2026. gada janvāris bija viens no aukstākajiem Latvijā kopš 2015. gada uzskaites sākuma. AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) tirgus apskatā norādīja, ka janvārī vidējā

elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza 153,43 eiro par MWh, par 83% vairāk nekā decembrī, jo Latvija piedzīvoja vēsturiski augstāko elektrības patēriņu jaudas ziņā. Tiem, kam bija mainīgs, biržas cenai piesaistīts tarifs, rēķini par šo periodu bija būtiski augstāki nekā parasti.
Elektrum grafiks: Nord Pool biržas elektrības dienas cenas Latvijā 2026. gada janvāra beigās un februārī, ar strauju cenu lēcienu virs 0,4 EUR/kWh
Elektrum grafiks: Nord Pool biržas elektrības dienas cenas Latvijā 2026. gada janvāra beigās un februārī, ar strauju cenu lēcienu virs 0,4 EUR/kWh
Tas ir īpaši svarīgi siltumsūkņu īpašniekiem: iekārta, kas normālos apstākļos patērē salīdzinoši maz elektrības, aukstā periodā, kad tās efektivitāte krītas, var patērēt divas līdz trīs reizes vairāk, un tas viss sakrīt tieši ar brīdi, kad pati elektrība ir visdārgākā. To apstiprina arī paši siltumsūkņu lietotāji publiskās diskusijās.
Ekrānuzņēmumi no publiski pieejamas Facebook grupas "Siltumsūkņi Latvijā - Diskusijas & Savstarpējais atbalsts", kurā paši siltumsūkņu īpašnieki dalās pieredzē.
Ekrānuzņēmumi no publiski pieejamas Facebook grupas "Siltumsūkņi Latvijā - Diskusijas & Savstarpējais atbalsts". Vienā ierakstā (74 komentāri) īpašnieks jautā par neparasti augstu janvāra patēriņu, otrs pieredzējis lietotājs skaidro, ka arī viņa optimizētajai sistēmai plāno pievienot granulu katlu kā rezervi, jo, viņaprāt, "ziemā nepieciešams alternatīvs apkures avots".
Pat cilvēki, kas savu siltumsūkni ir rūpīgi optimizējuši, nonāk pie tā paša secinājuma: ziemā vērts paredzēt papildu siltuma avotu.

Taču tas ir svarīgi arī ikvienam citam: elektrības pārtraukuma gadījumā pat granulu vai malkas katla automātika un cirkulācijas sūkņi var pārstāt darboties, kas nozīmē, ka māja var palikt bez apkures neatkarīgi no tā, kāds kurināmā veids izmantots primārajai sistēmai.

Trīs cilvēku grupas, kurām rezerves sistēma ir īpaši vērts apsvērt

1. Granulu vai malkas lietotāji, kas vēlas drošības tīklu

Ja jūsu galvenā apkures sistēma ir granulas vai malka, iepriekš aprakstītie notikumi, jo īpaši atkārtotie deficīta periodi, ir tiešs iemesls apsvērt neatkarīgu rezerves avotu. Jums nav jāatsakās no pašreizējās sistēmas, mērķis ir sirdsmiers, zinot, ka māja paliks silta arī tad, ja atkārtosies scenārijs, kāds bija 2026. gada janvārī, jūlijā vai augustā.

2. Siltumsūkņa īpašnieki pēc sliktas ziemas pieredzes

Ja jūsu siltumsūknis pagājušajā ziemā nesniedza pietiekami daudz siltuma, jums ir divi ceļi: diagnosticēt un, iespējams, uzlabot esošo sistēmu, vai pievienot neatkarīgu papildu avotu, kas automātiski pārņem slodzi tieši tajos retajos, bet kritiskajos periodos, kad siltumsūkņa efektivitāte ir viszemākā. Šo divu ceļu detalizētu izklāstu var atrast rakstā "Siltumsūknis nesilda pietiekami?"

3. Cilvēki, kas bieži ceļo vai kuru mājā nav, kas seko līdzi apkurei

Granulu un malkas apkurei nepieciešama regulāra manuāla iesaiste, granulu bunkurs jāpapildina ik pēc 3-7 dienām, malka jāpieliek vēl biežāk.

Cilvēkiem, kas bieži dodas komandējumos, ceļo, vai kuru mājā dzīvo kāds, kam fiziski grūti to darīt regulāri (piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem malkas kurināšana kļuvusi par slogu), automatizēta rezerves vai paralēla sistēma novērš risku, ka māja paliek bez apkures vienkārši tāpēc, ka nav bijis, kas to izdara laikā.

Divi dažādi riska veidi, un kāpēc tas maina, kāda sistēma jums vajadzīga

Pirms izvēlaties konkrētu risinājumu, svarīgi saprast, ar kuru risku jūs galvenokārt cīnāties, jo tie prasa dažādus risinājumus.

Kurināmā trūkuma risks

ūsu primārā sistēma darbojas, bet kurināmais (granulas, malka) var kādā brīdī nebūt pieejams vai kļūt pārāk dārgs. Risinājums ir neatkarīgs, uzticams otrais kurināmā avots, kas nav pakļauts tam pašam tirgus riskam.

Elektrības trūkuma risks

Jūsu apkures sistēmai, neatkarīgi no kurināmā veida, nepieciešama elektrība automātikai un sūkņiem. Elektrības pārtraukuma gadījumā māja var palikt bez apkures pat ar pilnām granulu vai gāzes krājumiem. Risinājums ir autonoms elektrības avots, piemēram, rezerves ģenerators.
Gāzes ģenerators PowerGuard 8000
Gāzes ģenerators PowerGuard 8000
Daudzi cilvēki domā tikai par pirmo risku un aizmirst par otro, kaut arī abi var novest pie tā paša rezultāta, aukstas mājas ziemā.

Kādas ir rezerves apkures sistēmas iespējas

Gāzes balonu apkure: kompakts, ātri uzstādāms risinājums

Gāzes balonu sistēma ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā iegūt neatkarīgu rezerves siltuma avotu, īpaši mājām, kur pilna tvertnes sistēma šķiet pārmērīga, vai kur nepieciešams ātri uzstādāms risinājums. Sīkāk par šo iespēju var lasīt gāzes balonu apkures sistēmas lapā.

Gāzes apkure ar tvertni kā bivalenta sistēma

Arvien izplatītāks risinājums, īpaši siltumsūkņa īpašniekiem, ir bivalenta sistēma: siltumsūknis strādā kā primārais avots lielāko gada daļu, bet gāzes katls ar tvertni automātiski pārņem slodzi ekstremāli aukstās dienās.

Gāzes tvertnes ietilpība (2700 līdz 4850 litri) nodrošina 6 līdz 12 mēnešu krājumu, tāpēc piegāde nepieciešama tikai 1-2 reizes gadā, un mūsdienu sistēmas ir aprīkotas ar telemetriju, kas automātiski brīdina piegādātāju, kad gāzes līmenis nokrītas zem 30%.

Sīkāk par pilnu sistēmu un pieejamām iespējām, tostarp izpirkumnomu ar mazāku sākotnējo investīciju, var lasīt gāzes apkures sistēmas ar tvertni lapā un nomas piedāvājumā.
Intergaz sašķidrinātās gāzes tvertne privātmājas pagalmā ziemā, sniegs un saulaina diena
Intergaz sašķidrinātās gāzes tvertne privātmājas pagalmā ziemā, sniegs un saulaina diena

Rezerves ģenerators elektrības pārtraukumiem

Ja jūsu galvenais risks ir nevis kurināmā trūkums, bet elektrības pārtraukumi, kurināmā rezerve viena pati neatrisina problēmu, jo pat pilnai gāzes vai granulu sistēmai nepieciešama elektrība automātikai.

Šim mērķim Intergaz piedāvā jaunu produktu, PowerGuard 8000, gāzes/hibrīda rezerves ģeneratoru, kas automātiski ieslēdzas elektrības pārtraukuma gadījumā un var darbināt gan apkures sistēmu, gan citas mājas vajadzības, kamēr elektrība tiek atjaunota.

Praktiskais process: kā izvēlēties un uzstādīt rezerves sistēmu

Rezerves sistēmas izvēle sākas ar godīgu atbildi uz jautājumu, kurš risks jums ir aktuālāks, kurināmā trūkums, elektrības trūkums, vai abi.

No tā izriet, vai piemērotāks risinājums ir otrs kurināmā avots, autonoms elektrības avots, vai kombinācija.

Nākamais solis ir vietas un uzstādīšanas iespēju izvērtēšana. Lielākajā daļā gadījumu, ja mājai jau ir katlu telpa, to var izmantot arī rezerves sistēmai, galvenā papildu prasība parasti ir vieta gāzes tvertnei vai balonu novietnei ārpus mājas, kur jāievēro noteikti minimālie attālumi no ēkas un zemes gabala robežām.

Bezmaksas konsultācijas laikā speciālists apseko māju un iesaka konkrētajai situācijai piemērotāko risinājumu, ieskaitot precīzu jaudas un izmaksu aprēķinu.

Cik maksā rezerves apkures sistēma

Precīzas izmaksas atkarīgas no izvēlētā risinājuma tipa un mājas konkrētajiem apstākļiem.

Orientējoši: gāzes balonu sistēma ir lētākais un ātrākais risinājums; gāzes sistēma ar tvertni prasa lielāku investīciju, taču piedāvā ilgāku autonomiju starp piegādēm, ar iespēju izvēlēties arī izpirkumnomu, kas būtiski samazina sākotnējo investīciju apmaiņā pret nelielu ikmēneša maksu.

Detalizētu, konkrētiem skaitļiem balstītu izmaksu piemēru var atrast rakstā "Cik maksā pāriet no cietā kurināmā uz gāzes apkuri", kur aprakstīta arī izpirkumnomas struktūra un tās ilgtermiņa izmaksas salīdzinājumā ar pilnu pirkumu.

Kāpēc tūkstošiem Latvijas ģimeņu uzticas tieši šai pieejai

Rezerves apkures sistēma ir ieguldījums drošībā, tāpēc ir vērts izvēlēties partneri ar pierādītu pieredzi.

Intergaz Latvijas tirgū darbojas kopš 1999. gada un šajā laikā uzstādījis vairāk nekā 3785 autonomās gāzes apgādes sistēmas privātmājās, kotedžu ciematos un rūpnieciskiem objektiem visā Latvijā, tostarp visgrūtāk sasniedzamajās vietās. Uzņēmuma darbu novērtējuši vairāk nekā 1500 klientu Google atsauksmēs ar vidējo vērtējumu 4,8 no 5.

Tiem, kas vēlas dzirdēt reālu klientu pieredzi pašu vārdiem, pieejama video atsauksmju sadaļa ar vairāk nekā 30 video liecinājumiem gan no privātmāju īpašniekiem, gan uzņēmumiem.

Bieži uzdotie jautājumi

  • Vai man jāatsakās no pašreizējās apkures sistēmas, lai uzstādītu rezerves sistēmu?
    Nē. Rezerves sistēmas mērķis ir papildināt, ne aizstāt esošo apkuri. Jūsu granulu, malkas vai siltumsūkņa sistēma paliek primārā, rezerves sistēma ieslēdzas tikai nepieciešamības gadījumā.
  • Kura rezerves sistēma ir piemērotāka, ja galvenā problēma ir elektrības pārtraukumi?
    Šajā gadījumā kurināmā rezerve (piemēram, gāzes tvertne) viena pati neatrisina problēmu, jo apkures automātikai un sūkņiem nepieciešama elektrība. Piemērotāks risinājums ir autonoms elektrības avots, piemēram, rezerves ģenerators.
  • Vai rezerves sistēmai nepieciešama tāda pati katlu telpa kā galvenajai sistēmai?
    Lielākajā daļā gadījumu var izmantot to pašu telpu vai tās daļu, galvenā papildu prasība parasti ir vieta gāzes tvertnei vai balonu novietnei ārpus mājas.
  • Vai granulu deficīts un cenu lēcieni atkārtosies arī nākamajās ziemās?
    Precīzi prognozēt nav iespējams, taču 2026. gada notikumi, deficīts gan janvārī, gan jūlijā, gan augustā, liecina par strukturālu, ne vienreizēju problēmu, ko galvenokārt nosaka eksporta pieprasījums, ne vietējais patēriņš.
  • Vai siltumsūknim vienmēr vajadzīga rezerves sistēma?
    Ne vienmēr. Jaunās, labi siltinātās mājās ar siltajām grīdām un kvalitatīvu iekārtu siltumsūknis var darboties uzticami bez papildu sistēmas. Rezerves sistēma kļūst īpaši aktuāla, ja māja neatbilst šiem nosacījumiem vai ja jau piedzīvotas efektivitātes problēmas.

Kopsavilkums

2025./2026. gada apkures sezona parādīja kaut ko, ko daudzi Latvijas mājas īpašnieki agrāk neapsvēra: neatkarīgi no izvēlētā apkures veida, granulām, malkas vai siltumsūkņa, pastāv reāls risks, ka tas kādā brīdī nespēs nodrošināt pietiekamu siltumu, vai nu kurināmā trūkuma, vai elektrības pārtraukuma dēļ.

Rezerves apkures sistēma nav luksusa priekšmets, tā ir praktisks veids, kā pārvērst šo nenoteiktību par mierīgu pārliecību, ka māja paliks silta neatkarīgi no tā, kas notiek tirgū vai laikapstākļos.

Ja vēlaties individuālu konsultāciju par to, kāda rezerves sistēma vislabāk atbilst jūsu mājai un situācijai, sazinieties ar Intergaz komandu bezmaksas konsultācijai pa tālruni 20001804.
Bezmaksas tālrunis: 20001804
© Intergaz 2026. Visas tiesības ir aizsargātas
20001804
INTERGAZ SIA
LV51503023031
Vaļņu iela 30, Daugavpils, LV­5401, LVA
AS BluOr Bank
CBBRLV22
LV57CBBR1126356400010
SWIFT: CBBRLV22
Rekvizīti
Lielirbes iela 1,
Rīga, LV-1046
Birojs Rīgā
Vaļņu iela 30,
Daugavpils, LV-5401
Ātrās saites
Birojs Daugavpilī
Seko mums